Līdz ar jaunu deputātu ievēlēšanu Daugavpils domē pērnā gada vasarā tika mainīta pieeja pabalstu piešķiršanai iedzīvotājiem, kuri ir nonākuši ārkārtas situācijā, kā rezultātā vairāk jautājumu par palīdzības sniegšanu tagad nodod tautas kalpu apstiprināšanai Sociālajā komitejā.
Bijusī Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, kura no 2005. gada līdz 2010. gadam vadīja Sociālo lietu pārvaldi (SLP), bet pēc tam bija pilsētas mērs, domā, ka pašreizējā situācija, kura ir izveidojusies pilsētas sociālajā sfērā, neļauj individuāli pieiet katra klienta problēmām, un tādēļ pieprasa izmaiņas.
Kā pastāstīja Ž. Kulakova, viņa 2005. gadā bija pilsētas sociālās sfēras reformas un attīstības koncepcijas autore. Pēc tam sfērā notika krasas izmaiņas, kuras pilnībā sevi attaisnoja, ne jau velti SLP vairākus gadus tika atzīta par labāko Latvijā.
„Diemžēl patlaban šī latiņa ir nolaidusies. Tagad, pēc 9 gadiem rodas nepieciešamība mainīt SLP darba koncepciju, un pilsētas vadībai laiks to saprast. Ir mainījušās klientu problēmas, piemēram, ir radušās problēmas ar ģimenēm, kuras ir aizbraukušas uz ārzemēm un atstājušas bērnus, patlaban pilsētā ir reāli cilvēku tirdzniecības, interneta un azartspēļu atkarības upuri.
Sociālo sfēru nedrīkst uztvert kā pabalstus, tā jāsadala divās daļās – sociālie pabalsti un sociālie pakalpojumi, liekot akcentu tieši uz pakalpojumiem.
Agrāk mēs centāmies izmantot individuālu pieeju klientiem, dažkārt izmantojām pat sava veida „brāzienu”, lai motivētu dažus klientus atgriezties pie normāla dzīvesveida. Šāds instruments bija piektdienu materiālo pabalstu piešķiršanas komisija, kurā tika risināti arī steidzami jautājumi, ja materiālā palīdzība bija nepieciešama nekavējoties. Komisija deva iespēju individuāli pieiet nelaimei, jo ne visas situācijas ir paredzētas normatīvajos aktos. Turklāt darbinieki apmeklēja ģimenes, redzēja, kas notiek, pazina savus klientus.
Jā, var visas klientu problēmas nodot izskatīšanai Sociālajā komitejā, kā tas tagad notiek, bet šajā gadījumā pastāv individuālas pieejas trūkums, jo deputāti neapmeklē ģimenes. Komitejai nav iespējams nodot tik daudz jautājumu, cik izskatīja komisija. Bet tas nenozīmēja, ka klientiem tika piešķirts vairāk pabalstu, jo budžets bija zemāks nekā tagad.
Toties deputātu darba samaksa tādēļ, ka viņi vairāk laika pavada Sociālās komitejas sēdēs, ir kļuvusi lielāka. Tomēr gribētos, lai prioritāte tomēr būtu pilsētnieki – lielākā mūsu pilsētas un valsts kopumā bagātība”, – pastāstīja Žanna Kulakova.