Prokrieviski orientētie bruņotie formējumi pārņēmuši kontroli pār galveno Krimas lidostu Simferopolē. Ir atcelti visi izejošie reisi izņemot tos, kas ved uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu.
Lidostas pārņemšanu īstenojoši tā saucamie Krimas pašaizsardzība spēki. Bloķēts arī ceļš uz gaisa satiksmes kontroles centru, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls.
Otrdien, 11.martā, atteikumu nosēsties saņēmusi Kijevas reisa lidmašīna, un tā bija spiesta doties uz citu galamērķi. Lai arī kopumā situācija ir mierīga, pasažieri pauda neizpratni par notiekošo.
Daudzi cilvēki, kas vēlās pamest Krimu, pauda, ka viņiem netiek sniegti nekādi paskaidrojumi. Vienīgais pamatojums – reisi ir atcelti, ņemot vērā politisko situāciju.
Reaģējot uz notiekošo NATO izlūklidmašīnas AWACS sākušas regulāru patrulēšanu Polijas un Rumānijas gaisa telpā netālu no robežas ar Ukrainu.
Tikmēr Krievijas armijas daļās uz Hersonas un Krimas robežas ierok prettanku mīnas un ierīko robežpunktu. Robežu bruņotie vīri ierīko Hersonas apgabala teritorijā, viņi arī pieslēgušies vietējai elektrības apgādei, saņemot elektrību, par kuru maksā Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz Ukrainas televīziju TSN, vēsta lsm.lv.
Neoficiāli viens no militārajiem izlūkiem telekanālam pastāstījis, ka uzraksti „mīnas” nav joks – saskaņā ar aculiecinieku un dokumentu informāciju, mīnas tur ierok tā dēvētās Krimas pašaizsardzības vienības.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.
Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.