Kā ziņots, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra vadītājs Rafails Rozentāls norādīja, ka Daugavpils iedzīvotāji, kuriem nepieciešama nieru pārstādīšana, bieži vien nevar saņemt donora orgānu, jo Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS) darbojas nepietiekami aktīvi.
DRS vadītāja Inta Vaivode, komentējot situāciju, atzīmēja, ka transplantoloģijas jautājums valstī esot aktuāls un problēma esot neviennozīmīga, bet medicīnas darbinieku trūkums nav jauna problēma. Slimnīcas vadītāja atzīmēja, ka Latvijā trūkst ļoti daudzu speciālistu, un šī problēma tiek apspriesta vairākos līmeņos. Pagaidām DRS ir spiesta dežūrā iesaistīt jaunāko personālo, lai slimnīca varētu darboties diennakts laikā, un tā esot katastrofa, uzskata I.Vaivode.
„Patlaban dialīzes nodaļā tiek ārstēti 39 pacienti, rindā ir vēl 40 cilvēki, kuri 10 gadu laikā tika operēti, jo tas ir ilgs ceļš.
Pēdējā laikā slimnīcā neizņēmām nevienu donora nieri, un tajā nevar kādu vainot. Ir slimnieki, pēc kuru nāves, orgānu varētu izmantot un pārstādīt, bet bieži vien radinieki nav ar mieru.
Nevar teikt, ka katru dienu redzam potenciālos donorus. Pēdējos gados slimnieku, kuri varētu kļūt par donoriem, skaits ir samazinājies. Otrkārt, tas ir saistīts ar iedzīvotāju informētību šajā jautājumā. Ne visi mediķi pievērš tam uzmanību, ja kaut kas notiek ar tuviniekiem, cilvēki parasti cer uz brīnumu, atveseļošanos. Pat ja brīnums nenotiek, mums nav tiesību bez radinieku piekrišanas izņemt nieri.
Visvairāk donoru orgānu DRS bija izņēmusi 2003.-2004.gadā, kad visi rindā esošie pacienti saņēma donora orgānu. Pēdējos gads ir vērojams kritums. Tas ir saistīts ar to, ka mums nav ārsta, kas nodarbotos tikai ar šo jautājumu. Patlaban DRS ir 25 vakances, tostarp mums nepieciešams nefrologs, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem.
Ārsts, kurš ārstē pacientus reanimācijas nodaļā un kuram bija jāizdara viss, lai saglabātu dzīvību, ētisko principu dēļ nevar runāt ar radiniekiem, kuri gaidīja brīnumu. Tādēļ mums ir nepieciešams nefrologs un reanimatologs. Šie jaunie speciālisti parasti nepaliek ne tikai reģionos, bet arī Latvijā.
DRS apmaksā 9 jauno speciālistu stipendijas, bet diemžēl nefrologa šajā kategorijā nav. Esam noslēguši līgumu ar anesteziologu-reanimatologu, jaunu ārstu, kurš pie mums strādās pēc 4 gadiem. Patlaban nefrologu valstī ir ļoti maz. Bez ministrijas atbalsta šo jautājumu mēs nevaram atrisināt. Cik man zināms, pilsētas dome iedalījusi stipendijas topošajiem ārstiem, bet man nav informācijas, vai kāds būtu šīs programmas stipendiāts.
Lai atrisinātu transplantoloģijā esošās problēmas, Latvijā jārīko izglītojošā kampaņa, jo vairākums cilvēku nezina, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var aizpildīt anketu, norādot, ka pēc nāves jūs vēlaties kļūt par donoru”, pastāstīja Inta Vaivode.
Ko varētu ieteikt cilvēkiem, kuriem nepieciešama orgāna pārstādīšana un kuri medicīnas personāla trūkuma dēļ var zaudēt dzīvību? „Es neko nevaru ieteikt, un diez vai pacients varētu kaut ko darīt, runāt ar potenciālā donora radiniekiem. Tas nav piecu minūšu jautājums, viss ir daudz sarežģītāk”, atzīmēja I.Vaivode.
Pēc slimnīcas vadītājas domām, iespēja par donora orgānu saņemt kādu kompensāciju situāciju tikai pasliktinātu, jo šis process kļūtu par sava veida biznesu.
I.Vaivode atzīmēja, ka Daugavpils reģionālā slimnīca sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un nenodarbojas ar transplantoloģiju. „Transplantoloģijas centram valsts līmenī jārīko informatīvie pasākumi, jāstāsta par valsts programmām, kuras neatkarībā no pacienta dzīvesvietas piedāvā dažādu ārstēšanu. Tas ir Transplantoloģijas centra jautājums, kuru finansē valsts”, norādīja I.Vaivode.