Galvenās bažas saistībā ar 16.marta pasākumiem ir iespējamo provokāciju dēļ, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Viņš atzina, ka provokācijas var būt gan valsts iekšienē, gan arī organizētas no ārpuses.
Tāpat ministrs ir nobažījies par to, kāda būs starptautiskā reakcija, ja šādas provokācijas notiks.
Kozlovskis pauda satraukumu arī par vakardienas tiesas pieņemto lēmumu, atļaut "Apvienībai pret nacismu" 16.martā pusstundu izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Kā uzsvēra ministrs, Iekšlietu ministrijas un policijas pārstāvji uzskata, ka kamēr pie Brīvības pieminekļa notiek pretēji pasākumi, skaņu pastiprinošas iekārtas nedrīkstētu izmantot ne viena, ne otra puse.
Lai gan ministrijas un policijas pārstāvjiem vēl jāiepazīstas ar pilnu tiesas spriedumu un tā motivāciju, esot skaidrs, ka saskaņā ar tiesas nolemto atļautais skaņu pastiprinošo iekārtu iezmantošanas laiks - no pl.11 līdz 11.30 - sakrīt ar leģionāru piemiņas gājienu, kas Doma laukumā sāksies pl.11.
Kozlovskis uzsvēra, ka pērn konfrontējošās grupas atdalīja "šaura barjeriņa". Šogad abas puses ir attālinātas. To darīt ļāvušas pērn veiktās likuma izmaiņas, kas paplašināja pašvaldības tiesības.
Ministrs arī uzsvēra, ka līdzšinējos gados 16.marta pasākumos ir izdevies iztikt ar abu pušu verbālo konfrontāciju un cerams tā arī būšot arī šogad. Tomēr nevarot izslēgt fizisku vardarbību un to, ka policijai būs nepieciešams iejaukties ar fiziska spēka lietošanu. "Būsim reāli, tā notiek visā pasaulē," sacīja Kozlovskis.
Patlaban neesot saņemta informācija, ka Latvijā no ārvalstīm būtu mēģinājis iekļūt kāds iespējamais nemieru cēlājs. Patlaban melnajā sarakstā iekļauti vairāk nekā 10 cilvēki, kas varētu būt iespējamie provokātori no ārvalstīm.
Svētdien ministrs pats nebūšot pie Brīvības pieminekļa, lai neradītu liekas spekulācijas. Pasākumu laikā viņš būšot Iekšlietu ministrijas ēkā. Uz vietas pie pieminekļa sabiedriskās kārtības nodrošināšanu koordinēs policijas vadība.
Administratīvā rajona tiesa vakar daļēji apmierināja biedrības "Apvienība pret nacismu" pieteikumu, ar kuru tā bija apstrīdējusi Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) aizliegumu 16.martā piketa laikā pie Brīvības pieminekļa izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas. Tiesa atļāva biedrībai skaņu pastiprinošās iekārtas izmantot piketa un sapulces laikā no plkst.11 līdz 11.30. Līdz ar to Radzeviča lēmums tika atcelts daļēji.
Kopumā 16.martā plānoti četri pasākumi.
Pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa. Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku un sirēnu skaņas. Biedrība "Apvienība pret nacismu" bija uzstādījusi skaļruņus, kas atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.