Lai gan 16.marta drošības pasākumu nodrošināšanā iesaistīto cilvēku skaits bija aptuveni tik pat liels kā iepriekšējos gados, situācija Ukrainā radīja papildu spriedzi. Tā intervijā portālam Mixnews.lv pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Ņemot vērā intensīvo Krievijas Federācijas kampaņu, kas vērsta uz Ukrainas valdības diskreditāciju, kā arī Latvijas drošības dienestu paustos brīdinājumus par augstajiem drošības riskiem un apdraudējumiem no radikāļiem, kas sagaidāmi 16.martā Rīgā, Latvijas ukraiņu kongress aicina domu biedrus Latvijā minētajā datumā nerīkot ielu akcijas un nepiedalīties tajās.
Galvenās bažas saistībā ar 16.marta pasākumiem ir iespējamo provokāciju dēļ, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Neraugoties uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ( V) brīdinājumu par to, ka līdzdalība 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa var maksāt viņam amatu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) piedalīsies gan pasākumā pie Brīvības pieminekļa, gan dievkalpojumā, gan piemiņas pasākumā Lestenē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kurš pretēji valdības nolemtajam tomēr iecerējis piedalīties 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa, visticamāk, tiks atbrīvots no amata.
Nacionālo karavīru piemiņu ekspluatējošajiem indivīdiem nevajadzētu bojāt 16. marta atceres dienu vēl dzīvi palikušajiem leģionāriem un savu patriotismu apliecināt baznīcā vai brāļu kapos, uzskata liela daļa sabiedrības.
Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, Okupācijas muzeja direktora vietnieku Ritvaru Jansonu – par valdošo aprindu «16. marta histēriju», par šodienas un vēstures paralēlēm ar Ukrainu, par «nacistiem» un nacistiem.
Administratīvā rajona tiesa šovakar daļēji apmierināja biedrības "Apvienība pret nacismu" pieteikumu, ar kuru tā bija apstrīdējusi Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča aizliegumu 16.martā piketa laikā pie Brīvības pieminekļa izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.
Ministru Kabineta lēmums par to, ka ministriem nav jāpiedalās 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa, ir laba argumentācija tiem ministriem, kas arī negrasījās tos apmeklēt. Tādu viedokli radio Baltkom izteica sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bendiks.
Pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska atlaišanu var uzskatīt par jau notikušu, reaģējot uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) brīdinājumu, ka piedalīšanās 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa Cilinskim var maksāt ministra amatu, pauž Cilinska pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Šogad Leģionāru atceres diena, 16.marts, «nāk ar lielākiem riskiem», nekā iepriekšējos gados, taču nav pamata panikai, jo likumsargi ir gatavi nodrošināt kārtību un nepieļaut provokācijas, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ņemot vērā notikumus Ukrainā, tostarp, 16.martā gaidāmo referendumu, dažādas provokācijas ir iespējamas arī Latvijā, tāpēc ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V) aicina Latvijas iedzīvotājus tām nepakļauties un izturēties mierīgi.
Saruna ar Rīgas mēru, Saskaņas centra līderi Nilu Ušakovu par Ukrainas notikumiem, latviešu un krievu radikāļiem un ko iesākt 16. martā.
Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) ir atbildīgs ministrs, viņam ir jāpilda valdības lēmums par ministru nepiedalīšanos 16.marta pasākumos Rīgā, - otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēmis, ka ministri nedrīkstēs doties 16.marta gājienā pie Brīvības pieminekļa, žurnālistiem atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
"Šodien valdībā mēs izskatīsim visus drošības aspektus, kas saistīti ar 16.martu," intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica premjerministre Laimdota Straujuma (V).
Ministru klātbūtne 16.marta Leģionāru piemiņas dienas pasākumos ir pilnīgi lieka un tikai saasinātu iespējamo konfrontāciju, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pirmdien sacīja bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) plāno 16.martā doties pie Brīvības pieminekļa, savukārt tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) vēl nav izlēmusi, vai apmeklēs 16.marta pasākumus, ziņo LETA.
Pretēju viedokļu paudējiem 16.martā Rīgā būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas, ziņo LETA.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aicina iedzīvotājus, kuri 16.martā pulcēsies pie Brīvības pieminekļa, nepakļauties provokācijām.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa piektdien izbeidza tiesvedību administratīvajā lietā, kurā 16.marta leģionāru gājiena dalībnieku Aleksandru Perski tika prasīts sodīt par skaļruņu apgāšanu un nepakļaušanos policistu prasībām.
Pēc šā gada nekārtībām pie Brīvības pieminekļa, kad tika atļauti pretēju uzskatu pārstāvju pieteikto piketu vienlaicīga norise, valdība otrdien pieņēma grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas paredz stingrākus kritērijus procedūrai, kādā pašvaldība lemj par ierobežojumiem pieteiktam publiskam pasākumam vai par tā aizliegšanu.
ASV Ņujorkas štata asamblejas loceklis Aleks Broks-Krasnijs kopā ar kolēģi Stīvenu H.Kumbrovitu vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) norāda, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem 16.martā nevajadzēja demonstrēt naidpilnu un necivilizētu uzvedību.
Nacionālā apvienība (NA), kas pēc 16.marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa iesniegusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisijas pieprasījumu, pēc tikšanās ar ministru vairs nav noskaņota tik kareivīgi un paziņo, ka tai nepieciešama pauze pārdomām.
Policisti 16.martā pildīja pavēles, darīja savu darbu un “atsevišķu pasākuma dalībnieku, tai skaitā Nacionālās apvienības (NA) biedru, pret policistiem vērstā retorika bija pilnīgi lieka, par ko vēlos no sirds viņiem atvainoties,” atklātā vēstulē iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP) pauž NA līderis Raivis Dzintars.
Novērst šādas sadursmes, kādas notika šogad, 16.martā, nav iespējams. Demokrātiskā valstī ir viedokļu plurālisms, tā pirmdien radio Baltkom rīta raidījumā sacīja Eiroparlamenta deputāts, bijušais premjerministrs un iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.
Nav nekāda pamata atbrīvot no darba 16. martā Nacionālās apvienības (NA) deputātus grūstījušos policistus, jo viņi pildīja savu uzdevumu – novērst konfrontējošo pušu pārstāvju fizisku kontaktu, pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Nacionālā apvienības deputāti ir apņēmības pilni pirmdien prasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju, jo uzskata, ka likumsargi nedrīkstēja pieļaut antifašistu biedrības skaļu uzstāšanos pie Brīvības pieminekļa 16.martā.
Leģionāru piemiņas diena jeb 16.marts arī sestdiena pulcēs prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pēlēju pulciņu, Rīgas domes akceptētā pasākumu programma liecina - pirmie atzīmētāji pie Brīvības pieminekļa sāks pulcēties jau no paša rīta. Policija gan ir mierīga, prognozējot, ka šogad šī diena paies mierīgi.
16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi saistībā ar Latvijas leģionāru atceres pasākumu rīkošanu.
Šogad konfrontāciju un provokāciju riski Leģionāru atceres dienā, 16.martā nav lieli un arī policijas spēki Rīgas centrā būs mazāki nekā citus gadus, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatā apstiprināts Andrejs Grišins.
Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātu vairākums ir atbalstījis ieceri par 16. martu kā oficiālu Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu.
Portāla Gorod.lv rīcībā ir informācija, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, Daugavpils pilsētas dome nav saņēmusi pieteikumus par mītiņu vai gājienu rīkošanu 16.martā, kad Latvijā tiek neoficiāli svinēta Latviešu leģionāru piemiņas diena.
Rīgas dome (RD) šogad neplāno ierobežot 16.martā paredzētos pasākumus, jo tiesībsargājošo institūciju sniegtajos slēdzienos par sagaidāmajiem riskiem pausts, ka šajā dienā nebūšot ievērojami draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai, portālam "Delfi" teica Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Pasākumus 16.marta latviešu leģionāru piemiņas dienā pieteikušas četras organizācijas, plānojot kopumā sešus pasākumus, portālam "Delfi" pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Uģis Vidauskis.
Arī šogad abi Nacionālās apvienības ministri raduši diplomātisku risinājumu jautājumam par savu dalību 16. marta leģionāru piemiņas pasākumos.
Apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka normālam latvietim ir skaidrs, ka 9.maijs simbolizē okupācijas varas atjaunošanu, kas tiktāl ir traumējusi latviešus, ka viņiem grūti kļūt par saimniekiem savā zemē.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri svin 9.maiju un 16.martu, ir tiesības to brīvi darīt. Taču intervijā radio Baltkom ministrs aicināja valsts iestāžu pārstāvju ignorēt šiem datumiem veltītos pasākumus.
16. marta un 9. maija piemiņas pasākumi turpina uzkurināt etnisko pretnostatīšanos, kurā tiek iesaistīti ne vien Latvijas politiskie spēki, bet arī mediji, baznīca un Krievijas Federācijas vēstniecība.
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) cer, ka leģionāru piemiņas diena netiks pielīdzināta 9.maijā svinētajai Uzvaras dienai, paziņojis Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs.
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) skaidrojumi saistībā ar leģionāru piemiņas dienu 16.martā tiek sniegti no taisnošanās pozīcijas un satur Nacionālajai apvienībai (NA) VL-TB/LNNK nepieņemamas nostādnes, ceturtdien intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvētie ministri valdībā - tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende - nepiedalīsies 16.martā paredzētajos latviešu leģionāru piemiņas pasākumos, savukārt pie Brīvības pieminekļa pasākumos plāno piedalīties daudzi VL-TB/LNNK frakcijas deputāti.
Katru gadu marta sākumā Krievijas vai ar Krieviju saistītie mediji rada ažiotāžu ap latviešu leģionāru dienas pasākumiem. Pēdējā laikā rietumos politiķi pavīpsnā par Krievijas kārtējiem mēģinājumiem pasludināt, ka Rīgā pa ielām maršē fašisti, jo ir "atkoduši" šo melīgo propagandu.
Sabiedrībai būtu jāskaidro, kas ir 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" otrdien sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš, bilstot, ka kritizēt šī datuma atzīmētājus nav pamata.
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK politiķi vienmēr ir uzskatījuši par savu pienākumu godināt latviešu karavīrus, taču pagaidām nav pieņemts lēmums par konkrēto formu, kā to darīt šogad leģionāru piemiņas dienā 16.martā, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" sacījis VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.