«Galvenais izaicinājums Latvijas uzņēmējiem tuvākajos gados būs savu eksporta tirgu diversifikācija un dažādošana, nodrošinot to, ka uzņēmumu darbība nenonāk pārāk lielā atkarībā no viena tirgus,» uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
«To pierāda arī pēdējā laika notikumi Ukrainā un Krievijā,» portālam BNN norāda ministrs. «Arī turpmāka attīstība Latvijas ekonomikā joprojām būs cieši saistīta ar preču un pakalpojumu eksporta iespējām».
Pēdējos trīs gados Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi starp straujākajām Eiropas Savienībā un kļūst arvien ilgtspējīgāka un produktīvāka. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, kopējam eksportam par gandrīz 20% pārsniedzot pirmskrīzes perioda augstāko punktu. 2012.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,2%, bet 2013. gadā – par 4,1%.
2013.gadā lielākais Latvijas eksporta tirgus bijusi Lietuva – 1,7 miljardi eiro jeb 17% no kopējā preču eksporta, otrajā vietā Igaunija – 1,3 miljardi eiro jeb 13% no kopējā eksporta preču apjoma. Savukārt trešajā vietā – Krievija, uz kuru eksportētas preces par 1,2 miljardiem eiro, kas ir 11,5% no kopējā preču eksporta, informē Ekonomikas ministrija.
Pārtikas preču eksporta tirgu vidū pirmajā vietā ir Krievija, uz kuru 2013.gadā eksportētas pārtikas preces 492 miljonu eiro apmērā, otrajā vietā – Lietuva (408 miljoni eiro) un trešajā vietā – Igaunija (294 miljoni eiro).
BNN jau vēstīja, ka notikumi saistībā ar Ukrainas un Krievijas attiecībām negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus, īpaši saistībā ar sadarbības partneru maksātspēju. Līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus, atzinusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
«Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» sacīja Šure.
Viņa arī norādīja, ka gadījumā, ja krīze ievilksies, valdībai būtu jāapsver atbalsta iespējas uz Krieviju un Ukrainu eksportējošiem uzņēmumiem.
«Šajā situācijā, kad rubļa vērtība krītas un ir liela iespēja, ka tiek ieviestas kaut kādas sankcijas no Krievijas puses attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas valdībai būtu jādomā, kā palīdzēt tiem uzņēmumiem, kuru galvenie eksporta tirgi ir Krievija un Ukraina. Ja nestabila situācija saglabāsies ilgu laiku, Latvijas ekonomika var ciest ļoti nopietni,» norādīja Šure.
Tāpat viņa atzina, ka patlaban nav reāli biznesu pārorientēt uz citiem tirgiem, ņemot vērā jau tā saasināto konkurenci pārtikas tirgū.