Sankcijas, kuras Eiropas Savienība jau ieviesa pret Krievijas valdību Ukrainas krīzes un Maskavas pozīcijas Krimas jautājumā dēļ, analītiķi novērtēja kā ne īpaši nopietnas, ir īpaši salīdzinājumā ar ASV draudiem, bet jaunajā etapā var atkal izrādīties ne visai stingras.
Lūk, tikai daži no pēdējiem „ierobežošanas pasākumiem”, kuri tiek sagatavoti. Polijā ne vēlāk par 2018. gadu tiks izvietota sistēma „EiroPRO”, par ko paziņoja ASV viceprezidents Džo Baidens, kurš atrodas vizītē šajā valstī. Toties ASV apsolīja modernizēt Polijas armiju, ziņo Reitera aģentūra. Kā precizē radio stacija RFI, ASV jau nosūtīja uz Poliju 12 F-16 iznīcinātājus, transporta lidmašīnas un 300 kareivjus.
Lielbritānijas Ārlietu ministrs Viljams Heigs nosauca referendumu Krimā par „pareizas demokrātijas prakses izsmieklu” un apliecināja, ka Londona neatzīst tā likumību, kā arī apsolīja Krievijai „ekonomiskas un politiskas sekas”, ziņo BBC.
Lielbritānija jau atcēla kopējās jūras spēku mācības ar Francijas, ASV un KF piedalīšanos, atteicās no kuģu ienākšanas Krievijas ostās, turklāt ir apturēti militāristu un ierēdņu kontakti pa Aizsardzības ministrijas līniju.
Izdevuma „Komersants” avoti domā, ka no ASV puses sankcijas sekos tuvākajās dienās, bet Eiropas Savienības līderi var nolemt par savu rīcību ceturtdien. Eiropieši var izplatīt vīzu un finanšu sankcijas lielākam Krievijas ierēdņu skaitam, kā arī atteikties no starptautiskiem pasākumiem ar KF piedalīšanos un iesaldēt militāro sadarbību. Tas atbilsts scenārijam, kuru analītiķi nosauca par iespējamu aizvadītajā nedēļā.
Tomēr, kā laikrakstam paziņoja diplomātiskais avots Briselē, „ekonomiskie ierobežojumi nav tuvāko dienu jautājums, ar to neviens nesteigsies”. Un paskaidroja, ka no stingrākiem pasākumiem Rietumus var atturēt KF prezidenta Vladimira Putina solījums. Prezidents paziņoja, ka Krievija nepalielinās šķelšanos un nepastiprinās konfrontāciju. „Neticiet tiem, kas mūs baida ar Krieviju, kliedz par to, ka Krimai sekos citi reģioni. Mēs nevēlamies, lai Ukraina sadalītos, mums tas nav vajadzīgs”, – uzsvēra Putins. Tieši tādēļ, ka „Putins apliecināja, ka tālāk par Krimu neies, jautājums par stingrāku pasākumu ieviešanu pēc Irānas modeļa pagaidām netiks risināts”, atzīmēja diplomātiskais avots Briselē.
Dažas stundas pēc Krimas vēstījuma publiskošanas kļuva zināms, ka ASV ļoti negatīvi reaģēja uz Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastāvā. ASV ir nodoms ieviest ierobežojošus pasākumus pret Putinu personīgi.
Stingru scenāriju nedomā realizēt arī ES, atsaucoties uz to, ka Putins Vēstījumā paziņoja, ka Maskava nevēlas tālāku Ukrainas šķelšanos. Bet Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ar Maskavu, neskatoties ne uz ko, jāiesaistās dialogā. Kancleres pozīcija, kuru jau kritizēja Bundestāgā par Ukrainas fašistu atbalstu, izrādījās daudz pielaidīgāka nekā viņas Eiropas kolēģi. Kaut gan viņa paziņoja, ka „Krimas uzņemšana KF sastāvā ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām”, viņa uzsvēra, ka no G8 Krieviju neviens nav izslēdzis, – ziņo newsru.com.
Atgādināsim, ka praktiski tieši pie Merkeles vērsās Putins savā Vēstījumā: „ceru, ka mani sapratīs arī eiropieši, un vispirms vācieši. Atgādināšu, ka politisko konsultāciju gaitā par VFR un VDR apvienošanos, ka maigi izsakoties, ekspertu, bet ļoti augstā līmenī tālu ne visu valstu pārstāvji, kuri ir un tad bija Vācijas sabiedrotie, atbalstīja apvienošanās ideju. Bet mūsu valsts, tieši pretēji, viennozīmīgi atbalstīja vāciešu neapturamo nacionālās vienotības tieksmi. Esmu pārliecināts, ka jūs to neesat aizmirsuši, un ceru, ka Vācijas pilsoņi arī atbalstīs Krievijas miera, vēsturiskās Krievijas un vienotības atjaunošanas centienus”.
Tādējādi sankcijas, kuras tiek plānotas pret Krieviju visdrīzāk nodarīs tai tikai „reputācijas un ārpolitisko” kaitējumu.
Kompānijas „Rosneftj” vadītājs Igors Sečins, šodien uzstājoties Tokijā sestajā Krievijas – Japānas investīciju forumā, paziņoja, ka cer uz to, ka Rietumi un Japāna nepaplašinās sankcijas saistībā ar Krimu, jo tas ir neproduktīvi un nodara kaitējumu visiem.
Atgādināsim, ka KF Ārlietu ministrija uzstājās ar paziņojumu, kurā ir teikts, ka Eiropa pati ir vainīga notiekošajā Ukrainā, bet Krimas iedzīvotāju vēlme pievienoties Krievijai tiek novērtēta kā ukraiņu vairākuma vēlmes trūkuma pierādījums iestāties ES.
„Mēģinājumi runāt ar Krieviju „no spēka pozīcijām”, draudēt Krievijas pilsoņiem ar sankcijām nekur neved. Destruktīvo pasākumu pieņemšana nav mūsu izvēle, tomēr ir saprotams, ka bez adekvātas atbildes no Krievijas puses pret mums ieviestās sankcijas nepaliks”, – apgalvo ĀM.
SAKI VEL KA KRIEVS NAU OKUPANTS .