Daugavpils attīstības programmā līdz 2020. gadam prioritāro attīstības virzienu vidū ir izdalīta loģistikas pakalpojumu sniegšanas sfēra.
Lai iegūtu komentārus par to, kā Daugavpilī ir attīstīts šis virziens un, vai pilsēta var pelnīt uz tranzīta rēķina, portāls Gorod.lv vērsās pie Transporta un sakaru institūta Latgales filiāles direktora Jevgeņija Krjukova.
– Krjukova kungs, pastāstiet, kādā mērā Daugavpilī ir attīstīta loģistikas sfērā un kādēļ šo virzienu jāturpina attīstīt?
– Daugavpils vēsturiski bija centrs, kurā krustojās ļoti svarīgi stratēģiskie transporta ceļi, bet tranzīts ir perspektīvākais un izdevīgākais virziens, kurā pilsēta var nopelnīt naudu.
Tranzīta nozare tik tiešām dod peļņu. Nevajag domāt, ka tranzīts vienmēr ir kaut kāds troksnis aiz logiem un transportlīdzekļi, kuri traucē iedzīvotājiem. Tranzīts vispirms ir biznesa, ražošanas un jaunu uzņēmumu parādīšanās iespēja. Tādēļ patlaban Daugavpilī un reģionā šim virzienam aktīvi sāk pievērst uzmanību un mēs redzam, ka pilsētā tiek realizēti daudzi transporta projekti, bet tas ir svarīgi un labi reģionam. Nevar nepriecēt tas, ka beidzot prioritātes tiek noteiktas pareizi.
– Kas jādara, lai Daugavpils tik tiešām kļūtu par loģistikas centru?
– Mūsdienu loģistikas centrs ir multikanālu centrs. Mums jādod klientam iespēja piegādāt kravu ar jebkuru transporta veidu. Patlaban tā ir galvenā prioritāte. Tādēļ, lai no mūsu reģiona izveidotu multimodālu centru, te jāsavienojas pēc iespējas vairākiem transporta veidiem – automobiļu, dzelzceļa, jūras, cauruļvadu utt.
Valstī darbojas jūras ostas, atbilstoši tam Daugavpilij ir svarīgi, lai būtu laba satiksme starp ostām. Patlaban reālus ienākumus valstij dod dzelzceļš. Dzelzceļa mezgls tagad ir vienīgais, kurš nes reālu peļņu. Tas ir jāsaglabā, bet tikai ar to vien nepietiek.
Mums jāpiedāvā pasūtītājam labus autoceļus ar mūsdienu šķērsojuma mezgliem un infrastruktūru, kuri ļaus efektīvi izmantot autotransporta mezglu kopumā. Protams, ka nākamais transporta veids, kurš ir svarīgs šajā virzienā ir gaisa transports. Vispirms runa ir par kravu pārvadājumiem.
Ja mēs šodien varēsim piedāvāt šādus pakalpojumus, Daugavpils varēs kļūt par starptautisku centru, kurā var pārkraut kravas un pārsēdināt pasažierus dažādos virzienos un pārvadāt ar dažāda veida transportu. Tas būs stimuls pilsētas attīstībai, investīciju piesaistīšanai un atbilstoši tam biznesa attīstībai, kā arī iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpumam. Atbilstoši tam pilsēta varēs kļūt par pievilcīgu un komfortablu.
– Kādus projektus jārealizē Daugavpilī, lai attīstītu Jūsu minētos virzienus?
– Pēdējos gados Eiropā ir novērojams liels automobiļu pārvadājumu pieaugums, pēdējo 10 gadu laikā to apjoms ir pieaudzis apmēram par 40%. Iespējams, ka tas nav visai labi no Eiropas transporta politikas redzes viedokļa, jo notiek stiprs spiediens uz vienu nozari, bet citas nav pietiekami noslogotas. Bet, ņemot to vērā, mums jāattīsta autoceļu infrastruktūra. Tā uz šodienu ir ļoti vāja vieta, ir īpaši autoceļi, kuri mūs savieno ar kaimiņiem – Lietuvu un Baltkrieviju. Tie pagaidām diemžēl atrodas ļoti sliktā stāvoklī, ilgi netika remontēti, un ar to ir jānodarbojas vispirms.
Par labu pilsētas attīstības stimulu varētu kalpot labas automobiļu satiksmes projekts, kurš savienotu Minsku, Daugavpili, Rīgu un Ventspili. Tas ļaus sūtīt kravas pa šo koridoru, jo nav noslēpums, ka daudzas kravas virzās, apejot mūsu pilsētu. Mums jāizveido pievilcīgi apstākļi, lai tranzīta plūsma ietu caur mūsu pilsētu.
– Kā Jūs domājat, vai Daugavpilī jāturpina attīstīt lidostu?
– Jā, ļoti nopietni jānodarbojas ar Daugavpils kravu lidostas būvniecības jautājumu. Te varētu apvienoties ļoti izdevīgas Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas un Eiropas intereses. Pastāv ļoti perspektīvi projekti, kuros varētu būt iesaistīts mūsu reģions, tai skaitā arī pārkraušana no viena transporta veida uz citu.
– Kad Daugavpils varēs iziet jaunā loģistikas sfēras attīstības līmenī?
– Šis jautājums jāuzdod tiem, kuri vada šī virziena attīstību. Kad Latvija atguva neatkarību, mūsu domas bija pievērstas tam, ka pēc 5–10 gadiem mēs kļūsim par pārtikušu valsti, panāksim Somiju, Zviedriju un iesim tālāk. Ir jau pagājuši 20 gadi, un diemžēl pagaidām mūsu izaugsmes tempi nav spīdoši. Tādēļ atliek vien cerēt, lai šie jautājumi kļūtu par mūsu valdības prioritāti un ar tiem nodarbotos cilvēki, kuri ir kompetenti šajā jomā.
Mums ir tas, kā nav daudziem citiem – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Daudzām valstīm tas ir nepārvarams šķērslis. Dažām valstīm ir daudz vairāk dažādu priekšrocību, bet tām nav tik labs ģeogrāfiskais stāvoklis, un mums tas jāizmanto, jo ģeogrāfija atrodas loģistikas pamatā.
Daugavpilī jāpievērš īpaša uzmanība pastāvošo projektu koordinēšanai, rūpīgi jāplāno jaunie projekti un nav jālaiž garām jebkura iespēja.
– Paldies par interviju.