Divus mēnešus pēc Laimdotas Straujumas valdības apstiprināšanas joprojām augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam nav piešķirta vienam no valdības ministriem.
Tieslietu ministre Baiba Broka skaidro, ka pārbaude, visticamāk, ieilgusi, jo viņai ir plaša iepriekšējā darba pieredze, taču atsevišķi signāli liecina, ka specdienestiem radušās šaubas, vai Brokai var uzticēt sevišķi slepenu informāciju.
Pieeju valsts noslēpumam amatpersonas saņem konkrētu uzdevumu veikšanai. Tomēr amats automātiski nenozīmē piekļuvi sevišķi slepenai informācijai. Ir jāaizpilda anketa un jāgaida, vai Satversmes aizsardzības birojs atļauju izsniegs. Straujumas valdībā 1.kategorijas pieeju valsts noslēpumam saņēmuši visi ministri, izņemot tieslietu ministri. Pagājušajā nedēļā, kad sevišķi slepenajā valdības sēdes daļā ministri lēma par 16.martu, Brokai zāle bija jāatstāj. Viņa nepiedalījās arī jautājumā par sankciju dēļ izraisītajiem zaudējumiem, par ko valdība šajā otrdienā sprieda aiz slēgtām durvīm, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Broka neuzskata, ka viņas darbs nesaņemtās pielaides dēļ būtu kā traucēts. «Nē, es neesmu sajutusi, ka tas kaut kā ietekmētu manu darbu. Jo viss, kas saistīts ar tieslietu politiku un virzību – es visur piedalos un esmu ziņotāja. Atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai, likums paredzējis kārtību, kādā saņem pielaides un kādas institūcijas veic pārbaudi. Man nav pamata domāt, ka kāds dara kaut kādas darbības, kas ir ārpus likuma,» komentē Broka.
Citās domās ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu, jo tās pārraudzībā ir Satversmes aizsardzības birojs. «Ja ir runa par tieslietu ministru, tad atcerēsimies, ka SAB ir Tieslietu ministrijas iestāde un tātad SAB ārkārtīgi daudzi jautājumi tiek aptverti ar valsts noslēpuma statusu. Tas nozīmē, ka tieslietu ministrs tos nevar risināt. Katrā ziņā tāds precedents vēl nav bijis, ka kādam valdības ministram nebūtu pielaides. Bet, nu pašreiz šis jautājums ir procesā,» skaidro ģenerālprokurors.
Broka jau vienu reizi ir gājusi cauri specdienestu pārbaudes sietam un to izturējusi. Pirms pieciem gadiem viņu iecēla Latvijas Gaisa satiksmes valdē un aviācijas sfērā ir prasība pēc otrās kategorijas pielaides. Tomēr augstākā līmeņa pielaidi tagad SAB viņai dot kavējas.
«Tas nozīmē, ka SAB rīcībā ir informācija vai fakti, kas būtu padziļinātāk jāpārbauda, lai mēs gūtu pārliecību, ka šai personai mēs varam uzticēties un izsniegt pieeju valsts noslēpumam, jo šis ir atbildīgs lēmums,» stāsta Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura.
Raidījuma rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka pārbaudē patlaban pārbauda vairākus ar Brokas pagātni saistītus faktus, pirmkārt, par viņas sniegtajiem pakalpojumiem arābu investoram Ominasis, kas plašāk zināms kā Ķemeru sanatorijas kādreizējais īpašnieks. 2011.gadā būvnieks NCC Konstrukcija izteica apgalvojumus, ka Ominasis krāpjas ar pievienotās vērtības nodokli un iesniedza dokumentus finanšu policijai. Tā kriminālprocesu neierosināja, jo bija iestājies noilgums. Gadi, par kuriem būvnieks sūdzējās, sakrīt ar laiku, kad uzņēmumam Ominasis Latvia juridiskās un finanšu konsultācijas sniedza Broka.
Pārbaudes veicējus interesē arī jaunāki notikumi – nacionālās apvienības sponsoru ietekme uz partijas pieņemtiem lēmumiem. Jau ilgāku laiku izskan aizdomas par maksātnespējas administratora, regulāra nacionālās apvienības ziedotāja Māra Sprūda dominējošo lomu partijā un viņa naudas izcelsmi. Broka noliedz, vai laikā, kad bija Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Viņi bijuši kolēģi asociācijā, kurā piešķir sertifikātus administratoriem. Sprūds ir arī labs Brokas draugs. Un ciemiņš viņas mājās dzimšanas dienas svinībās. Sprūds 2012.gadā Nacionālajai apvienībai ziedoja 15 tūkstošus latu, bet pirms pašvaldību vēlēšanām līdzekļus atvēlēja citam politiskam spēkiem.
SAB atsaka pielaidi, nepaskaidrojot iemeslus. Pielaidi nesaņēmušie var sūdzēties ģenerālprokuroram, taču līdz šim viņš atteikumus ir uzskatījis par likumīgiem. Tā SAB neiedeva pielaides trim Saskaņas centra Saeimas deputātiem. Jānis Urbanovičs, Andrejs Elksniņš un Sergejs Mirskis bija spiesti atteikties no darba Saeimas komisijās, kur pielaide valsts noslēpumam ir obligāta.
Līdz galīgās atbildes saņemšanai Brokai ir vēl nedaudz laika. Ja specdienests Brokai pielaidi atsaka, premjerei ir jālūdz nacionāļiem meklēt citu tieslietu ministra kandidātu.
«Protams, ir objektīvi nepieciešams, lai visiem valdības ministriem būtu šī pielaide. Un SAB iespēja vērtēt katra ministra pielaidi ir četri mēneši, līdz ar to šis laiks ir dots. Ja man paziņos, ka pielaides nav, tad arī vērtēšu šo. Šobrīd man nav nepieciešamības lemt par šo jautājumu,» tā Ministru prezidente Laimdota Straujuma.