Ja neskaita satraucošo tēmu «Krima-Krievija-Ukraina» un prātojumus par Krimas referenduma iespējamām sekām citās valstīs, tad par vienu no aizejošās nedēļas galvenajiem notikumiem, viennozīmīgi, var minēt ziņu par to, ka populārā interneta izsoles vietne eBay tagad būs arī Latvijā.
Tuvākajā laikā mūsu valstī tiks atvērta specializētā noliktava, kur eBay tirgotāji varēs uzglabāt savas preces tuvāk Krievijas pircējiem. Par to paziņojis uzņēmuma darbības direktors Krievijā Jevgeņijs Tihomirovs. Saskaņā ar viņa teikto, šīs noliktavas atvēršana ievērojami vienkāršos loģistiku un paātrinās preču piegādi. Tādu pašu noliktavu plānots atvērt arī Krievijā, jo atkarībā no preces cenas, svara un transportēšanas specifikas, dažas preces izdevīgāk uzglabāt Krievijā, nekā sūtīt no citas valsts.
Savu projektu eBay plāno īstenot kopīgi ar interneta mazumtirgotāju Wikimart. Kā pastāstīja šī uzņēmuma ģenerāldirektors Maksims Faldins, ir jau noīrēta 5 000 m2 liela telpa Rīgā. Noliktava jau ir gatava darbam, taču vēl nav nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes. Viņš arī piebilda, ka, lai gan projekts orientēts galvenokārt uz Krievijas tirgu, tomēr par iespēju izmantot pakalpojumus ieinteresējušās arī Kazahstāna un Ukraina.
eBay serviss, saskaņā ar datiem uz 2013.gada decembra beigām, fiksējis vienu pirkumu sekundē, kas veikts no Krievijas, jeb 90 tūkstošus pasūtījumu diennaktī, liecina uzņēmuma statistika. Šajā gadā pasūtījumu skaits ir trīskāršojies. Pēc eBay datiem, Krievijā ir aptuveni miljons aktīvo lietotāju, kas gada laikā ir noformējuši interneta vietnē vismaz vienu pirkumu.
Tomēr, saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja teikto, šāds klientu skaita pieaugums ved pie pirkuma vidējās summas samazināšanās, jo jauni lietotāji bieži vien baidās veikt lielus pirkumus. Viens no iemesliem – preču piegādes termiņi no eBay uz Krieviju bieži vien ir garāki. Krievijas Pasts piegādā preci 30 dienu laikā, kurjerpasts aptuveni 12 dienās un vēl 2-4 dienas nepieciešamas muitas procedūru veikšanai. Aprēķināts, ka no Latvijas noliktavas piegādes uz Maskavu varētu tikt veiktas 5-6 dienu laikā.
Galvenais ir netraucēt
Tomēr visaktuālākais uzņēmējiem, ekspertiem un politiķiem ir „Krimas – Ukrainas” jautājums. Un viedokļi par šo tēmu vēl aizvien ir diametrāli pretēji. Piemēram, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis ir pārliecināts, ka Ukrainas notikumu rezultātā radusies spriedze starp Rietumiem un Krieviju piesaistīs jaunu investīciju plūsmu uz Latviju, pie tam no abām pusēm. Viņš arī uzskata, ka Krievijas kravu tranzīta zaudējuma dēļ raudāt nevajag.
Viņaprāt, konfrontācijas rezultāts būs ASV un citu NATO dalībvalstu vēlēšanās, uzlabot Baltijas valstu drošību. Tādējādi šis process ietekmēs Latviju diezgan labvēlīgi: palielināsies investīcijas gan no Rietumiem, gan no Krievijas.
Attiecībā uz ostu nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no Krievijas kravām, recesija ir iespējama. Tomēr eksperts uzskata, ka kritums nebūs dramatisks. Vienkārši tas mainīs tranzīta jomas darbības modeļus – tā pārorientēsies uz citām precēm.
Optimisma pilns ir arī Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Viņš ir pārliecināts, ka ekonomisko sankciju rezultātā Krievijas naudas plūsma uz Latvijas bankām tikai pieaugs. Prakse rāda, ka tad, kad pieaug politiskā spriedze, Krievijas iedzīvotāji cenšas turēt valstī mazāk naudas un pārskaitīt savus ietaupījumus uz ārzemēm. Un tieši Latvija ir viena no ģeogrāfiski vistuvākajām valstīm.
Savukārt tūrisma nozares pārstāvji sagaida, ka ES ieviesto sankciju pret Krieviju rezultātā ievērojami samazināsies tūristu skaits no austrumiem. Uzņēmuma Baltic Travel Group priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins stāsta, ka tūristi no Krievijas veido 30% no visiem ārvalstu viesiem. Un, ja ES ieviesto sankciju dēļ viņi šurp neatbrauks, tas būs smags trieciens ne tikai visai tūrisma nozarei, bet arī praktiski visām ar viesmīlības jomu saistītajām nozarēm – taksometru pārvadātājiem, viesnīcu servisam, tirdzniecībai, sabiedriskajai ēdināšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidente Līga Meņģelsone piedāvā uzlūkot situāciju tīri no lietišķās puses. Jau noskaidrots, ka Krievija veido 10% no mūsu eksporta. Tāpēc daudz kas būs atkarīgs no Latvijas politiķiem: jo mazāk asu izteikumu no viņu puses, jo labāk uzņēmējiem. Pēc viņas teiktā, vietējie uzņēmēji sīksti, labi pielāgojas, un svarīgi ir, lai viņiem netraucētu.
Gāzes zilā liesma
Komersanti vienmēr atradīs veidu, kā gūt labumu pat visgrūtākajās situācijās. Bet, kas notiks ar Krievijas gāzes piegādēm Baltijas valstīm? Monopolists Latvijas Gāze saistībā ar šo jautājumu turpina klusēt, un šo klusēšanu var traktēt dažādi. Nav izslēgts, ka uztraukumam pagaidām tiešām nav pamata, jo gāzes krātuvē Inčukalnā ir pietiekamas šī kurināmā rezerves. Daži eksperti uzskata, ka kurināmā diēta mums pat nekaitētu: ātrāk tiks sākti īstenot enerģētikas projekti, kas dažādu iemeslu dēļ tiek atlikti.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Ando Leppimans jau paziņojis, ka 80% no valstij pienākošās Krievijas gāzes var aizstāt ar rezerves kurināmo, piemēram, degakmens eļļu. Starp citu, enerģētikas eksperts Andres Mae Krievijas gāzes piegādes pārtraukšanu uzskata par mazticamu. Saskaņā ar viņa teikto, gāzes pārdošana – tas ir Gazprom. Kāpēc lai viņi labprātīgi atteiktos no peļņas?
Savukārt Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs cer uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kam vajadzētu sākt darboties šī gada beigās. Saskaņā ar viņa sacīto, valsts varēs izmantot kurināmo pati un pat nodrošināt kaimiņus.