«Nevar prasīt no cilvēkiem, kuru dzimtā ir krievu valoda, lai viņi lamātu Krieviju. Tā vienkārši nedara, arī latvietis Amerikā nelamās Latviju, tomēr absolūtais vairākums šejienes krievvalodīgo grib dzīvot neatkarīgā Latvijā,» norāda Rīgas domes mērs, Saskaņas centra (SC) līderis Nils Ušakovs.
Taču viņš intervijā Latvijas Avīzei nenoliedz, ka ir cilvēki arī ar citādākiem uzskatiem, kā arī «radikāļi no abām pusēm, un to redzam vairāk nekā 20 gadu, kopš neatkarības atgūšanas».
Taujāts, kāpēc SC balsoja pret Saeimas lēmumu, kurā vairākuma deputāti izteica attieksmi pret Ukrainā notikušo, Rīgas mērs norāda: «Vispirms īpaši pasvītrošu, ka esam pret vardarbību Ukrainā, un atzīmēšu, ka mūsdienu Eiropā jebkāds konflikts nav risināms ar militāra spēka izmantošanu. Tas attiecināms arī uz Krieviju. Otrkārt lēmumā apstiprinām, ka esam par Ukrainas teritoriālo integritāti. Citas runas nevar būt. Un, treškārt, esam par to, lai notiktu starptautiska izmeklēšana visos vardarbības gadījumos Ukrainā, sākot ar Kijevu un beidzot ar Krimu. Pasaulē pieņemtas metodes, ka EDSO pārstāvji vai citi novērotāji piedalās izmeklēšanā, un tā būtu pareizāk pretrunīgas informācijas apstākļos. Kas par bruņotiem vīriem darbojas Krimā, kāpēc Igaunijas ārlietu ministram bija aizdomas, ka snaiperus algoja jaunā vara, un tā katru dienu rodas kas negaidīts, nepatīkams.»
Vienlaikus viņš pauž uzskatu, ka «nav domstarpību, ka tas, kas notiek Ukrainā, nav pieļaujams. Bet negribam, cenšoties palīdzēt Ukrainai, vienlaikus «saplēst traukus» pie sevis mājās. Eiropas Savienības valstis ieņēmušas pozīciju apturēt konfliktu Ukrainā, bet tajā pašā laikā nesaraujot attiecības ar Krieviju. Jo konflikts kādreiz beigsies. Krievija tur arī paliks – tas jāpieņem kā fakts.»
«Visiem jāpaliek Ukrainā, pēc iespējas ātrāk organizējot parlamenta un prezidenta vēlēšanas, lai tiktu pie leģitīmi ievēlētas, demokrātiskā ceļā izveidotas jaunas varas, kas strādās, ņemot vērā Ukrainas visu reģionu intereses – austrumos, rietumos, Krimā. Ja Ukrainā process aiziet tālākā eskalācijā, var dabūt jaunu Dienvidslāviju. To nedrīkst pieļaut. Tā ir ES, arī Krievijas tieša atbildība – palīdzēt izveidot valsti, kurā garantētas minoritāšu tiesības, kas attiecīgi noņemtu jebkādu spriedzes potenciālu starp reģioniem. Nedod Dievs, ka tepat blakus mums notiek tāds konfliktu saasinājums kā 90. gados Dienvidslāvijā. Pateikšu kā etnisks krievs – nekad mūžā negribētu piedzīvot, ka krievi karo pret ukraiņiem. Tas, manuprāt, ir absolūti no trako mājas kategorijas. Der jebkādi instrumenti, lai nepieļautu karu, vardarbību,» tā politiķis.
Viņš arī saprot, ka daudzi latvieši jūtas apdraudēti. «Latvijas vēsturē bijuši precedenti ar tankiem, un tas, kas notiek Ukrainā, liek cilvēkiem justies apdraudētiem. Ārkārtīgi svarīgi, lai katrs Latvijas krievu iedzīvotājs pateiktu latvietim kaimiņam, kolēģim, ar ko mēdz aiziet uz sporta zāli vai kopā pusdienās – paklau, nu nebūs te tanku, nevajag uztraukties,» pauž Ušakovs.
Kā zināms, pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.
Ceturtdien, 17.aprīlī, paredzētas četrpusējas Eiropas Savienības, ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas, kas notiks Ženēvā.