Ja kāds šobrīd mērķtiecīgi šķeļ sabiedrību Ukrainā, tad to nedara vietējie krievi un ukraiņi, bet Putins un viņa politika. Būtiska tās sastāvdaļa ir Kremļa propaganda vai informācijas karš. Tas attiecas arī uz Latviju, uzskata Vienotības politiķe, Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte.
«Sabiedrību Latvijā apzināti cenšas sašķelt Kremļa politika un, protams, tā vasaļorganizācijas, tādas kā Nepilsoņu kongress, Ždanoka, Gapoņenko un viņu atbalsta grupiņas,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Ēlerte.
Pēc viņas sacītā, «mūsdienās karš nesākas ar to, ka no mežmalas iznāk kareivju ķēde. Krievijas karā pret Ukrainu redzam, ka pietiek ar pārsimt cilvēkiem, lai ieņemtu administrācijas ēkas. Mūs nedrīkstētu pārsteigt ar šādām provokācijām Latvijā. Nedomāju, ka risks ir pārāk augsts, jo esam aiz NATO sarkanās līnijas. Tomēr vājināt Latviju ir Putina interesēs. Jo vājāka Latvija nozīmētu arī vājāku Eiropas Savienību.»
Tāpat politiķe uzsver, ka «jau pēc esošajām aptaujām zināms, kuri reģioni ir pirmkārt jānostiprina. Tā ir Latgale. Beidzamajos gados bijuši ieguldījumi infrastruktūrā, bija speciāls atbalsts latviešu valodas kursiem Krievijas pierobežā, reģionālajiem medijiem. Bet, domājot par darāmo, būtu aplami priekšstatīt, ka visi pūliņi jāvirza uz nelatviešu pusi. Tur noderēs atsevišķas programmas, bet jau pēc 2012. gada valodas referenduma bija jāsaprot, ka nepieciešama vērienīga Latgales kultūras, identitātes nostiprināšana. Jāiegulda latgaliskajā, tas nozīmē, latviskajā Latvijā. Ko dod iemācīt cilvēkiem valodu, ja apkārt nav latviskas kultūrtelpas?
Kārtējo reizi uzvirmojusi diskusija, ka nepietiek slēgt Krievijas TV kanālus, jāliek kaut kas pretī. Nevajadzētu būt naiviem, jo līdzekļu apjoms, ko Krievija iegāž propagandā, ir tik liels, kādu nevarēsim atļauties. Cerēsim, ka izdosies izveidot Baltijas kanālu vai «Eiropas balsi», vienīgi vairāku valstu vienošanās prasa laiku. Taču tūlīt ir iespējams sniegt atbalstu reģionālās informācijas kanāliem. Tieši Latgalē, jo reģionālā informācija var būt konkurētspējīga.»
Pēc Ēlertes teiktā, 24.maijā – Eiropas parlamenta vēlēšanās – «fiksētie rezultāti dos iespēju prognozēt, kas notiks tālāk, un tad izšķirīgas būs Saeimas vēlēšanas. Varbūt kādam vēl līdz Krimas notikumiem tramvaja brīvbiļete šķita vērtīgāka par latviešu valodu kā valsts valodu, bet Saeimas vēlēšanas būs ļoti principiāla izvēle. Tas, kādas partijas šajos nebūt ne drošajos laikos veidos nākamo valdību, noteiks mūsu ģeopolitisko piederību un Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu. Kremļa partnerpartijas Saskaņas centra valdē darbojas Krivcova, kura nule televīzijā priecājās par kārtējo no Kremļa nākušo Latvijas nomelnošanas ziņu, – arī viņa startē uz Eiroparlamentu! Un, ja Saeimā saskaņieši ar satelītiem – kā Sudrabas vai Repšes partiju – varēs izveidot vairākumu, tas būs neapšaubāms drauds Latvijas nākotnei.»
BNN jau vēstīja, ka nupat Latvijā viesojās trīs ASV Kongresa senatori, no kuriem viens – Džons Makeins intervijā Latvijas medijiem norādījis, ka Rietumvalstu līdzšinējā vājā atbilde uz Krievijas rīcību Ukrainā var novest pie «lietām, kas var būt sliktākas». Vaicāts, vai pašreizējā situācija neliecina, ka Rietumu pasaule nav gatava nopietniem upuriem un reālām ekonomiskām sankcijām, lai apstādinātu Krievijas agresiju Ukrainā, Makeins atbildēja: «Es esmu par to ļoti norūpējies, un līdz šim [Rietumvalstu] atbilde ir bijusi ļoti, ļoti vāja. Droši, ka tā nav vērtējama kā liels spiediens pret [Krievijas prezidentu] Vladimiru Putinu.»
Tāpat arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Polijas, Ārlietu komisijas loceklis un bijušais EP viceprezidents Jaceks Sariušs-Volskis paudis uzskatu, ka pēc Ukrainas teritorijas pievienošanas Krievija ķersies pie Latvijas. «Eiropas Savienības izpratne ir tāda, ka galvenais Krievijas agresijas adresāts ir Ukraina, tomēr ne tikai tā vien. Runa ir par impērijas atjaunošanu – tādas, kāda kādreiz bija Padomu Savienība. Tas ir, runa ir par teritoriju iekļaušanu Krievijas ietekmes sfērā,» Ukrainas telekanālam Espresso TV apliecināja eiroparlamentārietis. «Dažas teritorijas tiek plānots pievienot Krievijas Federācijai, piemēram, kā tas tika izdarīts ar Krimu. Vērojam darbības, kas ļoti uztrauc, un tās skar Latviju.»
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisiju satraukušas ziņas par Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma pētīšanu, ko aktīvi veic Krievija. Komisijas vadītājs Valdis Zatlers TV3 informēja, ka zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai.
Pamatu uztraukumam vēl vairāk palielinājuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi. Viņš negaidīti atklājis, ka pirms referenduma Krimā slēpti ticis pētīts sabiedrības noskaņojums pussalā un Krievija savas tālākās darbības balstījusi uz socioloģisko aptauju rezultātiem. «Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku – viņi pēta, cik tālu drīkst iet,» skaidrojis Zatlers.