Izglītības ministre Ina Druviete ("Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” atzina, ka pedagogu algas viennozīmīgi ir jāpalielina, tādēļ kopš Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības izveides IZM izstrādā jaunu darba samaksas modeli. „Tie būs trīs iespējami modeļi, kā varētu efektīvāk sadalīt valsts naudu. Vēl pāragri runāt par detaļām, bet tiks izskatīti tādi varianti kā 40 stundu darba nedēļa, kā modeļa „nauda seko skolēnam” radikāls uzlabojums, iespējams, ar dažāda veida koeficientiem,” skaidroja Druviete, piebilstot, ka jaunajam modelim jābūt ne vien pedagogiem, bet ikvienam iedzīvotājam saprotamam.
IZM arī sagatavojusi pieprasījumu pēc papildu finansējuma 2015.-2016.gadā, jo jaunais modelis stāsies spēkā no 2015.gada. „Mēs gatavojam nopietnu pamatojumu,” sacīja Druviete, atbildot uz jautājumu, kādas ir cerības saņemt papildu finansējumu.
Arī izglītības politikas eksperte Marija Golubeva atzina, ka pedagogu darba samaksas sistēma jau vēsturiski bijusi sarežģīta. Bet eksministrs Roberts Ķīlis uzsvēra, ka skolēnu skaitam nevajadzētu būt galvenajam kritērijam, pēc kura jārēķina pedagoga alga. „Galvenais ir kvalitāte,” viņš piebilda.
Ministre vēl pieļāva, ka no 2015.gada 1.septembra varētu noteikt kvantitatīvus kritērijus 10.klašu atvēršanai vidusskolās.
Tomēr sola streiku
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško pauda sašutumu par to, ka vēl maija vidū nav skaidrības, kas „mūs sagaidīs 31.maijā, jo ir tik daudz viedokļu, tāpēc ir tās arodbiedrības bažas, kur mēs būsim 1.septembrī”.
„Man liekas, ka valdība mūs izdzīs ielās ar vienu šāvienu, jo mēs neko nesaprotam,” uzsvēra Mikiško, paužot pārliecību, ka septembrī pedagogu streiks notiks.
Arī auditorijā esošie pedagogi pauda gatavību piedalīties streikā.
Savukārt Druviete, atbildot par streika iespējamību, uzsvēra, ka 31.maijā būs vienošanās par modeļiem. „Šo modeli mēs aprobēsim nākamā gada laikā. Šī gada saistības ir izpildītas. Es neredzu pamatu, ka valdība neradīs naudu 2015.gada budžetā,” viņa uzsvēra.
Privātstundas – ēnu izglītība
Ķīlis arī norādīja, ka Latvijā ir daudz skolotāju, kas saņem vairāk kā 1000 eiro un kas strādā ar privātstundām. „Mums tā sauktā ēnu izglītība ir salīdzinoša liela, un tas nav pareizi, jo neveicina vienlīdzību,” pauda bijušais izglītības ministrs. Viņaprāt, galvenais jautājums ir, kā kvalitātes rādītājus sasaistīt ar darba samaksu.
Savukārt Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika stāstīja - lai arī tiek apvienotas mazās skolas un skolēnu skaits tādējādi palielinās, ar esošo finansējuma modeli „nauda seko skolēnam” nevar nosegt pamata izglītības ieguvi, un pašvaldībai finansiāli ir jāpalīdz.
Runājot par skolotāju skaitu, Golubeva piekrita, ka kopumā tas varētu būt mazāks, taču ir jāievēro princips – izglītība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. „Es nesaku, ka jāslēdz mazās skolas, bet modeli padarīt slaidāku ir iespējas,” viņa pauda.
Skolotāju skaita samazinājums, pēc Ķīļa domām, būtu brutāls veids, tā vietā jāpiedāvā alternatīvas darba iespējas – mūžizglītība, jauniešu izglītība.
Jau vēstīts, ka šonedēļ notika pēdējo gadu lielākā protesta akcija – vairāk nekā 7000 skolotāju izgāja ielās, izrādot savu neapmierinātību ar zemo algu. Tai pašā laikā 15% no budžeta tiek tērēti izglītībai, vienlaikus Latvijā arī ir proporcionāli daudz vairāk skolotāju nekā citās ES valstīs.
Latvijā ir 807 skolas, 210 tūkstoši skolēnu un 27,5 tūkstoši pedagogu. Uz vienu pedagogu ir 8,3 skolēni, salīdzinājumam Somijā uz vienu skolotāju ir 9,5, Francijā – 12,7, Vācijā, 12,9, Nīderlandē – 13,5 skolēni.
Skolu skaits pēdējos piecos gados ir samazinājies par 14%, skolēnu skaits – par 15%, pedagogu skaits – par 12%.