Tā intervijā Latvijas Radio programmā „Labrīt” piektdienas rītā sacīja sociologs Arnis Kaktiņš.
Viņš uzsvēra, ka būtu personīgi pārsteigts, ja vēlētāju aktivitāte būtu lielāka par 50%. Pēdējās aptaujas aprīlī rādījušas, ka pie vēlēšanu urnām gatavi doties 40% vēlētāju, taču Kaktiņš, pēc paša vārdiem, intuitīvi paredz, ka tikai trešā daļa balsstiesīgo izmantos savas tiesības vēlēt.
„Daudziem [vēlētājiem] EP ir kaut kas svešs, tāls, nesaprotams (..) Mēs ievēlām tikai astoņus deputātus. No cik? No septiņiem simtiem [EP deputātu],” vēlētāju attieksmi raksturo Kaktiņš, norādīdams, ka cilvēki netic, ka astoņi deputāti būtiski spēs ietekmēt norises Latvijā. Līdz ar to nav motivācijas vēlēt.
Kaktiņš atzina, ka vēlētāju aktivitāte var palīdzēt parlamentā iekļūt kādam mazo partiju pārstāvim. Ja šī partija ir rūpīgi strādājusi, lai motivētu uz vēlēšanām doties kādu sociālo grupu, tad, pastāvot mazai kopējai vēlētāju aktivitātei, EP var iekļūt kāds mazpazīstams politiķis. „Jo zemāka aktivitāte, jo lielāka iespēja, ka var interesanti vai nepatīkami pārsteigumi,” teica Kaktiņš.
Taču arī partijas pret EP vēlēšanām attiecas piesardzīgi, visticamāk, gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Kaktiņš akcentē, ka partijas EP vēlēšanas var zaudēt savus spožākos spēkus, kurus tās vairs nevarēs izmantot Saeimas vēlēšanās.
Precedents jau ir bijis – savulaik, pirmajās Latvijā notikušajās EP vēlēšanās, toreizējā TB/LNNK darbam Briselē deleģēja savus līderus. „Tēvzemiešiem” vēlēšanās bija labi panākumi, taču nākamajās Saeimas vēlēšanās tie bija vāji, jo partijai nebija vairs tik spilgtu cilvēku ko piedāvāt darbam nacionālajā līmenī. Tādējādi pirms šogad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, partijas šoreiz zināmā mērā ir piesardzīgas.
Viņš atzina, ka vēlētāju izvēli ietekmēs personālijas. Sociologs pauda, ka būtu ļoti pārsteigts, ja EP neiekļūtu „Vienotības” deleģētais bijušais premjers Valdis Dombrovskis un tagadējā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete. Pārējiem „Vienotības” sarakstā minētajiem politiķiem gan par savu vietu zem saules būs jācīnās.
Vienlaikus ir vairākas intrigas. Piemēram, ko EP ievēlēs krievvalodīgie vēlētāji un vai tajā iekļūs pašreizējie eiroparlamentārieši Alfrēds Rubiks (Latvijas Sociālistiskā partija), Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) un Aleksandrs Mirskis („Alternative”).
EP vēlēšanas notiks sestdien.