Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks zinot pietiekami daudz faktu, lai katru dienu pret savu vietnieci Jutu Strīķi rosinātu disciplinārlietas.
Tā Streļčenoks šorīt izteicās telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes".
"Neviens cits birojā neatļaujas uzlauzt kabinetu, samainīt atslēgu, nepildīt rezolūcijas, nepildīt uzdevumus. Šinī situācijā es tikai izdaru secinājumus, ka šī persona jūtas ļoti aizsargāta," sacīja Streļčenoks. Viņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā ir nolemts pagarināt vienu no disciplinārlietām, kas ierosinātas pret Strīķi.
Pēc KNAB priekšnieka teiktā, ir virkne faktu un pazīmju, kas par to liecina. Arī žurnālisti esot "piebaroti", jo tie atšķirīgi atspoguļojot informāciju par viņu un Jutu Strīķi.
Bez tam Streļčenokam aizdomīgi licies tas, ka lietā par Strīķes atjaunošanu amatā tiesnese nepieņēma sev izteikto noraidījumu, lai gan Strīķe kā KNAB darbiniece pirms dažiem mēnešiem bija pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šo tiesnesi.
Jautāts, kāpēc, lai visi būtu sazvērējušies pret viņu, Streļčenoks sacīja, ka iemesli varētu būt visdažādākie. "Varbūt [vajag] pasargāt, nosargāt informāciju, un tā tālāk," minēja KNAB priekšnieks.
Ņemot vērā šo situāciju, viņš apsver iespēju vērsties pēc palīdzības starptautiskās institūcijās. "Varu pateikt, ka man nerūp atrašanās minētajā amatā, bet rūp gan tā bezkaunība, kas notiek Latvijā," rezumēja Streļčenoks.
Pagājušās nedēļas piektdienā beidzās iepriekš noteiktais izmeklēšanas termiņš divām pret Strīķi rosinātām disciplinārlietām, taču KNAB neatklāja, kāds lēmums tajās pieņemts.
Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.
Biroja priekšnieks disciplinārsodu uzliek desmit dienu laikā no dienesta pārbaudes pabeigšanas dienas. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Viena no disciplinārlietām ir saistīta ar to, ka Strīķei nebija izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot viņu amatā, Strīķei ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecināja, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta. Šīs disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada jaunpieņemtais KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, bijušais Drošības policijas darbinieks Jānis Roze.
Tikmēr otrās disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vada viena no biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm. Kā ziņots, Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja lēmumu, ar kuru Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.
Tāpat Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka nav konstatējusi nelikumības KNAB rīcībā saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt izpeļņu par darba piespiedu kavējumu Strīķei.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti.
Tolaik, 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.