Viens no Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima būvinženieriem tiesā prasa anulētā sertifikāta atjaunošanu.
Būvinženieris Ivars Sergets uzskata, ka nepamatoti padarīts par grēkāzi, apgalvojot, ka pie konstrukciju daļām, kas izraisījušas sagrūšanu, neesot strādājis.
Pēc lielveikala Maxima sagrūšanas, nogalinot 54 cilvēkus, Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) anulēja sertifikātus diviem no lielveikala projektā iesaistītajiem būvspeciālistiem Andrim Gulbim un Ivaram Sergetam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Būvinženieru savienības ekspertīzēs atklājās, ka slodze uz šīm sijām bija vairākkārt lielāka, nekā savā projektā bija paredzējis Ivars Sergets. Tas arī bija iemesls viņa sertifikāta anulēšanai. «Ja cilvēks, sertificēts konstruktors var tā kļūdīties ar slodzēm, kuras rezultātā bija vienalga tam pārsegumam jāsabrūk, tad liekas, ka vairs smagāku pārkāpumu nevar būt, lai viņam šo sertifikātu anulētu. Lai viņš citām ēkām šādas pašas kļūdas nepielaistu un neradītu apdraudējumu cilvēkiem,» norāda LBS izpilddirektors Romāns Auniņš.
Tomēr Sergeta pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks apšauba šo ekspertīžu objektivitāti, jo tās esot veiktas pēc lietā ieinteresētu pušu pasūtījuma. Viņš arī apgalvo, ka viņa klients pie tām nesošo konstrukciju daļām, kuru sabrukšana, visticamāk, izraisīja traģēdiju, nemaz neesot strādājis. «Šobrīd mums ir pamats domāt, ka šos mezglus ir izstrādājis uzņēmums, kurš vispār uz to brīdi nebija sertificēts. Un šo izstrādāšanu viņam pasūtīja būvuzņēmējs. Plus vēl jāņem vērā, ka attiecībā uz metāla kopnēm, konstrukcijām (..) publiski izskanējis par viltotiem dokumentiem. Un konkrēti šie varētu būt dokumenti, kuri tieši attiecas uz sabrukušo kopņu montāžu,» skaidro Zvejsalnieks.
Tikmēr Būvinženieru savienībā apgalvo – arī Valsts policijas veiktais izmeklēšanas eksperiments esot parādījis, ka Sergeta aprēķinātās slodzes bijušas nepareizas. Tās ieskatā, Sergeta argumenti nav vērā ņemami, jo savienība nepārbauda Zolitūdes traģēdijas iemeslus, bet gan būvinženiera kompetenci. «Tā kā ekspertīzes pierādīja, ka šīs kompetences viņam nav pietiekami, tāpēc arī loģisks bija šis lēmums anulēt. Un es ceru, ka arī tiesa apstiprinās šī mūsu lēmuma pareizību,» saka Auniņš.
Sergeta pārstāvis savukārt iebilst, ka tas rada iespaidu par mēģinājumu viņa klientu padarīt par grēkāzi, jo pati Būvinženieru savienība pirms traģēdijas šo Sergeta projektu esot atzinusi par labu. «Pati Būvinženieru savienība 2013.gadā, lemjot par Sergeta sertifikāta pagarināšanu, izvērtēja arī konkrēto Maximas projektu. Un šī projekta izvērtējums, ko arī veica pati savienība, viņas nozīmēts speciālists, bija viens no diviem projektiem, uz kura pamata tika pagarināts paša Sergeta sertifikāts,» norāda Zvejsalnieks.
Sergets lēmumu par sertifikāta anulēšanu neveiksmīgi pārsūdzēja Būvinženieru savienībā un pēc tam Ekonomikas ministrijā. Tagad viņš ar šādu prasību vērsies administratīvajā tiesā. Tikmēr traģēdijas vietā notiek pēdējie izmeklēšanas darbi, un jau šomēnes policija to varētu pamest.
BNN jau rakstīja, ka pagājis vairāk nekā pusgads kopš pērnā gada novembra nogalē iebruka lielveikala Maxima jumts, atņemot dzīvību 54 cilvēkiem un vēl vairākus desmitus ievainojot.
Sabiedrību šī traģēdija vienoja vēl nepieredzētam atbalstam – īsā laikā cietušo atbalstam tika saziedoti vairāk nekā miljons eiro. Cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem piešķīra arī valsts un pašvaldības kompensācijas, apmaksāja ārstēšanos un psihologa palīdzību.
Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklājusi viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.