Ar 30.jūniju valūtas maiņa valstī oficiāli tiek uzskatīta par pabeigtu. Pusgadu pēc valūtas maiņas valsts iedzīvotājiem neskaidru jautājumu par jauno naudu tik pat kā vairs nav. Tagad valsts ir ieguvusi darba instrumentu, kurš, prasmīgi lietots, pakāpeniski veicinās labklājību.
"Eiro ieviešana Latvijā ir valstī lielākais ekonomiskais projekts, kas saliedēja mūs un kalpo par mūsu spēju mērinstrumentu. Secinājumi - mums ir milzīgs potenciāls, bet krietni par maz izaicinājumu, kuros šim potenciālam izpausties. Mums jādefinē sev vairāk mērķu ar negrozāmiem termiņiem, jo tas ir ceļš uz sasniegumiem. Arī eiro ieviešanas ieguvumi tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai būs atkarīgi no valsts spējas nodrošināt investoru uzticēšanos un uzsākto strukturālo reformu īstenošanu," sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.
"Mēs strādājam, lai nākotnē Latvija kļūtu par valsti, uz kuru investori raugās ar vēl lielāku uzticēšanos. Eiro ieviešana ir nozīmīgs un likumsakarīgs solis Latvijas ekonomikas stabilitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Nākamgad arī Lietuva būs kļuvusi par eiro zonas dalībvalsti, un tad Baltijas valstis konkurencē par investoru piesaisti jau varēs startēt kā vienots reģions ar 6 miljoniem iedzīvotāju," saka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Jūnijā uz eiro informatīvo tālruni 8000 3000 saņemti mazāk nekā 10 zvani dienā, no tiem lielākā daļa bija par tuvākajām naudas maiņas vietām.
Kopumā atbildes uz jautājumiem par eiro kopš pagājušā gada marta saņēmis 18 371 zvanītājs. Ar 1.jūliju bezmaksas informatīvais tālrunis ir slēgts, un turpmāk iedzīvotājiem par latu maiņu pret eiro jāvēršas Latvijas Bankā, kas savās kasēs turpinās pēc pārejas kursa mainīt latus pret eiro. www.eiro.lv vairāk nekā miljons skatījumu.
Eiro.lv lapas skatījumu skaits ir pārsniedzis 1 miljonu. Turpmāk lapas saturs vairs netiks atjaunots un papildināts, taču visi esošie materiāli latviešu, krievu un angļu valodā paliks pieejami.
Šobrīd eiro.lv mājas lapā tiek veikts noslēdzošais atjauninājums - izvietotas eiro ekspertu projekta labās prakses video prezentācijas ar titriem angļu valodā. "Pirmo reizi valsts veikusi projekta analīzi, lai projektā gūtās noderīgākās zināšanas nodotu lietošanai citos, līdzīgos projektos. Kopumā tās būs 11 ekspertu video prezentācijas par svarīgāko eiro projekta plānošanā, organizēšanā un īstenošanā," stāsta Arina Andreičika, Finanšu ministrijas Euro biroja vadītāja.
"Mēs vēlamies padarīt šo pieredzi pieejamu visiem, tieši tāpēc nododam visu svarīgāko projekta informāciju Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kur nu ar to varēs iepazīties ikviens interesents".
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopoto informāciju, sešos mēnešos Latvijas komercbankās pret eiro ir nomainīti 281.4 miljoni latu. Naudas maiņai bankās klienti veikuši vairāk nekā 739.3 tūkstošus skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidrā naudā. 2013.gadā un laikā līdz š.g. 1.jūlijam no apgrozības ir izņemti 93% lata banknošu 917.3 milj. Ls vērtībā un 36% lata monētu 26.3 milj. Ls vērtībā. Jūnija beigās vēl neapmainīti bija 351.2 miljoni gab. lata monētu.
"Svarīgi uzsvērt, ka eiro ieviešana Latvijā ir veicinājusi attālināto norēķinu izmantošanu un skaidrās naudas mazināšanos apritē. Privātpersonu depozītu apjoms bankās 2013.gada pēdējā ceturksnī pieauga par 300 miljoniem latu, kas ir netipiski straujš kāpums. Ar maksājumu kartēm 2014.gada pirmajā ceturksnī veikti par 29% vairāk darījumu nekā pērn. Kā arī būtiski palielinājies to tirdzniecības vietu skaits, kurās tiek pieņemtas maksājumu kartes. 2013.gada pēdējā ceturksnī tas palielinājies par 614 vietām jeb 3%," stāsta Mārtiņš Bičevskis, LKA prezidents.
Visā paralēlo cenu atspoguļošanas periodā (no 01.10.2013. līdz 30.06.2014) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir veicis 27 050 pārbaudes, no kurām vidēji 30% tika konstatēti pārkāpumi – pārsvarā veikta neprecīza konvertācija no latiem uz eiro, kā arī cenas nebija norādītas abās valūtās. "Kļūdas ir neizbēgamas pie tik liela darba apjoma, kādu komersanti veica, pārejot uz cenu zīmēm divās valūtās. Tāpēc PTAC veica plašu konsultatīvo darbu. 86% uzņēmēju pēc PTAC pirmreizējās pārbaudes pārkāpumus novērsa jau to konstatēšanas brīdī vai piecu dienu laikā pēc pārbaudes," atzinību pauž PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Turpmāk PTAC paralēlo cenu norāžu pārbaudes vairs neveiks, bet turpinās veikt cenu norādīšanas uzraudzību atbilstoši definētajām funkcijām un prioritātēm.
Tā kā gandrīz puse (43%, TNS un LNT veiktais pētījums, 2014.gada jūnijs) Latvijas iedzīvotāju joprojām vēlētos redzēt cenas abās valūtās, Finanšu ministrija aicina uzņēmējus iedzīvotāju ērtībai turpināt paralēlo cenu atspoguļošanu līdz šā gada beigām.
Ekonomikas ministrijas (EM) veiktais cenu monitorings rāda, ka pusotra gada laikā vidēji 90% monitoringā iekļauto preču un pakalpojumu cenas bija nemainīgas, cenu samazinājums vai pieaugums bija novērojamas tikai 10% gadījumu. Tas apliecina, ka cenu veidošanos precēm un pakalpojumiem nosaka dažādi ekonomiskie faktori, piemēram, ražošanas, piegādes un tirdzniecības izmaksas, sezonalitāte un pieprasījuma – piedāvājuma faktori, ne valūtas maiņa. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2014.gada vidējā inflācija var būt ap 1% pie nosacījuma, ja pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums. Cenu monitoringu Ekonomikas ministrija veiks līdz 2014. gada beigām.
Apņemoties īstenot godīgu komercpraksi, korekti norādot preču un pakalpojumu cenas abās valūtās 9 mēnešu periodā un nepamatoti nepaaugstinot cenas, iniciatīvai "Godīgs eiro ieviesējs" nepilna gada laikā pievienojās vairāk nekā 1200 Latvijas komersanti, iniciatīvas atpazīšanas zīmi izlīmējot vairāk nekā 12 000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā. PTAC īstenotās cenu norādīšanas kontroļu rezultāti un Konkurences padomes veiktā uzraudzība, lai komersantu starpā netiktu slēgtas aizliegtas vienošanās un eiro ieviešanas aizsegā netiktu ļaunprātīgi izmantots dominējošs stāvoklis tirgū, uzrādīja, ka kopumā komersanti ar lielu atbildību un izpratni izturējās pret eiro ieviešanu un papildu pienākumiem, kļūstot par nozīmīgiem partneriem valstij valūtu maiņas periodā un apzinoties ilgtermiņa ieguvumus Latvijas ekonomikai.
Komersantiem jāatceras, ka līdz 2016.gada 1.jūlijam tiem jāveic pamatkapitāla pārreģistrācija eiro. Savukārt ministrijas turpinās darbu pie nebūtisku grozījumu izstrādes normatīvajos aktos.
Interesanti:
Latvija ir pirmā eiro zonas valsts, kura valūtas maiņas projekta ietvaros līdzekļus ir ietaupījusi. Kopumā valsts no budžeta valūtas maiņas pasākumu īstenošanā publiskajā sektorā ir ieguldījusi 12,5 miljonus eiro, kas ir par 2 miljoniem mazāk, nekā sākotnēji plānots.
Ieguldījumi eiro ieviešanā tautsaimniecībai būs kompensējušies jau šajā gadā, jo, pateicoties pārejai uz eiro, valsts būs ietaupījusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro:
• daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA kredīta pārvedumiem eiro - vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 milj. eiro;
• izzudušas latu-eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 milj. eiro gadā;
• uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, šā gada maijā reitingu aģentūras Standard&Poor’s vērtējumā sasniedzot A līmeni, bet jūnijā starptautiskā reitingu aģentūra Fitch paaugstināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no "BBB+" uz "A-". Tas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un komersanti var piesaistīt finansējumu. Sekojoši samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Kopumā valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj ietaupīt gadā vidēji 36-48 milj. eiro.