Eiropas Komisija (EK) ātrās pirolīzes tehnoloģiju koka biomasas pārstrādei par pirolīzes eļļu Jelgavā piešķīrusi 3,9 miljonus eiro. Ikgadējais pirolīzes eļļas ražošanas apjoms tiek prognozēts 40 000 tonnu, savukārt saražotā bioeļļa tiks eksportēta uz Zviedriju un Somiju mazuta aizstāšanai enerģētikas objektos, ziņo LETA.
Plānots, ka Jelgavā projektētā rūpnīca saņems enerģiju no TEC un arī pirolīzes blakusproduktus piegādās TEC.
EK kopumā 19 klimata pārmaiņu apkarošanas projektiem piešķīrusi vienu miljardu eiro saskaņā ar pārrobežu projekta "NER 300" finansējuma programmas izsludināto otro uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Projektu finansējums gūts no emisiju kvotu pārdošanas Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Tagad piesārņotāji maksā par jaunu mazoglekļa iniciatīvu radīšanu, norādījusi EK.
"Ar šiem pirmreizīgajiem projektiem mēs palīdzēsim aizsargāt klimatu un mazināt Eiropas atkarību no enerģijas. Piešķirtais miljards eiro palīdzēs piesaistīt vēl 900 miljonus eiro privātā finansējuma. Tas nozīmē, ka ieguldījumi klimatam labvēlīgās tehnoloģijās Eiropā sasniegs teju divus miljardus eiro. Tas arī palīdzēs samazināt summas, ko mēs maksājam par enerģiju - pašlaik vairāk nekā miljardu eiro dienā tērējam par importētu fosilo kurināmo," atzina ES klimata politikas komisāre Konija Hēdegorda.
Finansējumu plānots izmantot tādu tehnoloģiju demonstrējumiem, kas vēlāk palīdzēs izvērst ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem visā ES, kā arī oglekļa emisiju uztveršanas un uzglabāšanas risinājumiem.
Līdzfinansējumu saņēmušie projekti aptver virkni tehnoloģiju - bioenerģiju, koncentrētu saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju, saules fotoelementu enerģiju, vēja enerģiju, jūras enerģiju, viedos tīklus, kā arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS).
EK arī skaidroja, ka, pateicoties izvēlētajiem projektiem, ES varēs gadā saražot teju par 8 TWh (teravatstundām) vairāk enerģijas no atjaunojamiem avotiem. Ar šo enerģijas daudzumu pietiktu, lai apmierinātu Kipras un Maltas kopējo gada elektroenerģijas patēriņu.
Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts ļaus piesaistīt 1,8 miljardus tonnu CO2 gadā - tikpat daudz, cik rada miljons automobiļu. Kopā ar 20 projektiem, kam finansējumu piešķīra pirmajā kārtā, "NER300" projekti arī radīs vairākus tūkstošus darbavietu gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā.
Tāpat ar piešķirtajiem līdzekļiem tiks līdzfinansēts pirmais "NER300" pārrobežu projekts - ģeotermālās spēkstacijas būve pie Francijas un Vācijas robežas netālu no Strasbūras. Spēkstacijā plānots ražot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Tāpat tiek finansēta arī ģeotermālās spēkstacijas izveide ES jaunākajā dalībvalstī - Horvātijā.
"NER300" finansējums piešķirts arī pirmajam liela mēroga CCS projektam ES, kuru īstenos Apvienotajā Karalistē. Tiks izmantota sadedzināšana tīrā skābeklī, lai piesaistītu 90% no CO2, kas radies, sadedzinot ogles "Drax" spēkstacijā netālu no Selbijas, Jorkšīrā.
Pēc tam uzkrāto CO2 droši uzglabās glabātuvē Ziemeļu jūrā. Šo tehnoloģiju varētu viegli izmantot ekspluatācijā esošās ogļu spēkstacijās, uzskata EK. Finansējumu saņems arī pirmais "NE300" saules fotoelementu projekts, ko īstenos Portugālē.
Līdzīgi kā pirmajā kārtā, lielu atbalstu saņems jūras enerģijas un bioenerģijas projekti - šoreiz finansējums piešķirts vēl deviņiem. Pašlaik "NER300" ir galvenais ES atbalsta mehānisms jūras enerģijai, nepārtikas bioenerģijai un modernām biodegvielām.
Kopumā 19 projekti tiks īstenoti 12 ES dalībvalstīs - Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā.