Kūrortveselības bizness Jūrmalā izvēršas

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Arvien slimāki

E. Malkiela arī norāda – pacienti kļūst slimāki. Līdzīgi novērojumi ir arī sanatorijas Belorusija galvenā ārsta vietniecei medicīnas darbā Ritai Elcei – salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, šodien sanatorijā ārstējas cilvēki ar smagākām diagnozēm. Tas apliecina to, ka Latvijā trūkst valsts finansētas rehabilitācijas. «Valstij naudas nav, cilvēki arī ilgi slimot nevar, labākajā gadījumā plaušu karsoni nedēļu ar antibiotikām ārstē un tad skrien darbos,» viņa stāsta, uzsverot, ka ar to ir par maz sekmīgai slimības izārstēšanai. Trūkst arī kardioloģiskās rehabilitācijas. Sanatorija pievērsusies kompleksai ķermeņa atveseļošanai, jo cilvēkiem, it īpaši pusmūžā un vecākiem «nav tikai viena diagnoze», tādēļ, ja nepieciešams, tiek nodrošināta arī medikamentoza ārstēšana un speciāla diēta. «Cilvēki pie mums brauc ārstēties, nevis saņemt SPA procedūras,» viņa rezumē. Tiesa, tiek piedāvātas arī dažādas ūdensprocedūras un dūņu dziedniecība.

Kompleksa atveseļošana dodot lielāku labumu, tādēļ 55% klientu sanatorijā atgriežas, esot arī tādi, kas brauc pat desmit gadus pēc kārtas. Šobrīd arvien vairāk vērojama tendence, ka ceļazīmi uz sanatoriju bērni pērk saviem vecākiem. Vasaras sezonā tipiska ir arī aina, kad dažādas ārstniecības procedūras un sanatorijas pakalpojumus, ieskaitot ēdināšanu, izmanto cilvēki, kuri sanatorijā nedzīvo, bet atbraukuši atpūsties uz Jūrmalu.

Mazāk krievu

Lielākā daļa Jaunķemeru pacientu – vairāk nekā 70% – ir vietējie iedzīvotāji, kas skaidrojams gan ar sanatorijas samērā nomaļo novietojumu Ķemeru Nacionālajā parkā – ārvalstnieki, īpaši no bijušajām Padomju savienības valstīm labāk izvēlas Jūrmalas aktīvāko daļu, gan ar to, ka sanatorijas ēka «tomēr būvēta pirms piecdesmit gadiem», tā E. Malkiela. Tomēr uz sanatoriju veselību uzlabot dodas arī tūristi no Vācijas un Skandināvijas, šogad vērojams mazāks Krievijas tūristu skaits.

Lai gan, kā ierasts, vasaras vidū sanatorija ir pilna ar pacientiem no Krievijas, arī R. Elce norāda – šogad redzams, ka krievu tūristu ir mazāk. Pērn ap 8% sanatorijas klientu bija no Krievijas, ap 31% – vietējie, bet ap 50% no Baltkrievijas. Kopumā pērn sanatorijā ārstējās ap 6 tūkst. pacientu no 29 valstīm. Sanatorija sākusi vairāk orientēties uz vietējiem pacientiem, gan izstrādājot jaunas atveseļošanas programmas, nodrošinādama ambulatoro aprūpi arī cilvēkiem, kas sanatorijā nedzīvo, gan izvēršot mārketinga aktivitātes dažādos Latvijas reģionos. R. Elce lēš, ka 2014. gadā vietējo pacientu īpatsvars būs vēl lielāks.

Kā tas ietekmēs šā gada finanšu rādītājus, būs redzams nākamgad, taču pēdējos gados sanatorijas saimnieciskā darbība kļūst veiksmīgāka, kas savukārt nozīmē lielākus ieguldījumus jauninājumos. Pērn sanatorijas apsaimniekotāja Nodibinājuma Sanatorija Belorusija ieņēmumi par teju 207 tūkst. eiro pārsniedza izdevumus – gandrīz divarpus reižu vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad šī starpība bija 85 tūkst. eiro, liecina Lursoft dati. Belorusija ēka pieder Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldei, arī nodibinājumā darbojas Baltkrievijas pilsoņi, taču, kā norāda R. Elce, personālu veido vietējie speciālisti.

Labāk arī citiem

Savukārt Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvaldes federālās budžeta valsts iestādes atveseļošanas kompleksa Bor filiāle ir sanatorija Jantarnij bereg Ķemeros. Arī tās finanšu rādītāji pakāpeniski uzlabojas – pērn tās apgrozījums bijis 2,12 milj. eiro, nedaudz vairāk par 2012. gadā apgrozītajiem 2,09 milj. eiro. Sarukuši arī zaudējumi – pērn tie bija ap 43 tūkst. eiro, bet iepriekšējos gados svārstījās 60 – 65 tūkst. eiro robežās.

Jāatgādina, ka sanatorijas ēku un tai piegulošo zemi, kas jau pirms desmit gadiem tika reģistrēta Zemesgrāmatā uz Bor vārda, Latvija ilgstoši centās atgūt savā īpašumā, līdz pērn vienojās, kā uzsvēra Ārlietu ministrija, par ekonomiski izdevīgu darījumu. Proti, Krievija ieguva tiesības uz ēku un uz 49 gadiem par simbolisku samaksu tika arī pie 20 tūkst. m2 lielā piegulošā zemesgabala nomas ar tiesībām to pagarināt vēl uz 49 gadiem, bet Latvija – vēstniecības vajadzībām izmantojamu ēku Maskavā un tiesības par simbolisku samaksu 49 gadus nomāt zemi, kā arī nomas maksas atlaidi ģenerālkonsulāta ēkai Sanktpēterburgā. Padomju gados sanatorijas ēkā atradusies valsts vasarnīca, kurā atpūtusies kompartijas vadība.

Finansiāli labāk sokas arī valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, kurš 2013. gadu beidzis ar 6,3 milj. eiro apgrozījumu un 176,7 tūkst. eiro peļņu. Arī Neirožu klīnikai Dzintaros, kas specializējas uz psiholoģisku, psihiatrisku un psihoterapeitisku palīdzības sniegšanu, piedāvājot arī pakalpojumus labsajūtas un veselības uzlabošanai, finanšu rādītāji pakāpeniski uzlabojas – pērn apgrozījums sasniedza 466,7 tūkst. eiro pretstatā 2012. gada 453,7 tūkst. eiro. Pērn arī strādāts ar 4,8 tūkst. eiro peļņu.

Labsajūtas un veselības uzlabošanas pakalpojumus sola arī lielākas un mazākas SPA viesnīcas, taču pēc tā, kā tās uzrāda kopējos finanšu rādītājus, grūti noteikt, cik lielu daļu veido SPA pakalpojumi. Tomēr, piemēram, Baltic Beach Hotel apgrozījums pērn audzis līdz 11,5 milj. eiro, bet peļņa pārsniegusi 570 tūkst. eiro.

Pašvaldības loma

Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kas ir ieguvusi kūrorta statusu. Tā savos stratēģiskās attīstības plānos kurortoloģiju definējusi kā vienu no attīstības prioritātēm, kas veicina tūrisma pieaugumu un rada jaunas darbavietas. Vai sanatorijas jūt kādu pašvaldības atbalstu? E. Malkiela stāsta par pašvaldības programmu pilsētas iedzīvotāju veselības veicināšanai. Piemēram, Jaunķemeros senioriem pieejamas pašvaldības apmaksātas izglītojošas nodarbības ar fizioterapeitu, ergoterapeitu, uztura speciālistu, psihologu, ārstnieciskā vingrošana un nūjošana, savukārt topošajiem un jaunajiem vecākiem – skoliņa, bet jebkuram, arī pilsētas viesiem divreiz nedēļā Kauguru un Jaunķemeru pludmalē tiek mācīts, kā pareizi nūjot. Interese esot liela un, piemēram, seniori, nākot uz bezmaksas nodarbībām, pēc tam atgriežas arī pie speciālistiem kūrortpoliklīnikā, līdz ar to šo pašvaldības aktivitāti var uzskatīt par sava veida reklāmu medicīnas iestādēm, kas tur iesaistās.

Pašvaldības līdzfinansējums veselības veicināšanas pakalpojumiem tiek piešķirts konkursa kārtībā. Šogad tas piešķirts vairākiem projektiem, arī Belorusija īsteno divus, viens ir projekts sirds un asinsvadu slimību profilaksei darbaspējas vecuma cilvēkiem, kas tikko sākts. Ar to tiek cerēts nošaut divus zaķus uzreiz – virknei pilsētnieku tiks veiktas pārbaudes un sniegta kardiologa konsultācija, kas ļaus analizēt iedzīvotāju paradumus un salīdzināt tos ar citās pilsētās iegūtiem datiem, dodot informāciju par situāciju valstī. Otrs projekts ir peldēšanas nodarbības bērniem, kas tiek organizētas jau vairākus gadus. Ārpus aktīvās sezonas sanatorijā rehabilitāciju pēc Baltkrievijas valsts pasūtījuma iziet arī bērni no Černobiļas apgabala.

Iegulda infrastruktūrā

Jūrmalas domē atzīst – tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai tā nevar sniegt. Pašvaldības atbalsts ir netiešs, piemēram, sakārtojot piegulošo teritoriju infrastruktūru vai ar informatīvu atbalstu – piedaloties starptautiskās izstādēs, tūrisma gadatirgos, kontaktbiržās, veicot mārketinga kampaņas u.tml. «Kūrorta mārketingā tiek īpaši izcelts veselības tūrisms, jo tam nav sezonalitātes rakstura, piesaistot tūristus cauru gadu. Tā ir eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile. Kūrorta mārketingu uzteic R. Elce, norādot, ka tajā liela loma ir arī Latvijas Kūrortpilsētu asociācijai.

Pilsētas kā kūrorta attīstības vārdā pašvaldība arī iegulda publiskās infrastruktūras attīstībā, piemēram, tiek būvēti veloceliņi, labiekārtota pludmale – ierīkoti sporta trenažieri un sporta laukumi, bērnu rotaļu laukumi, pludmale tiek pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, no šīs vasaras pieejami specializēti peldrati un asistenta pakalpojumi, rekreācijas zonās pieejamas kafejnīcas un labiekārtota vide atpūtnieku ērtībām, piemēram, publiskās dušas, sanitārie mezgli. Ieguldījumi tiek novērtēti – Jūrmalā ir trešdaļa Latvijas Zilo karogu, Jūrmalas Dzintaru Mežaparks šogad saņēma atzinību Eiropas Padomes Ainavu balvā par izcilu piemēru kvalitatīvi īstenotai ainavu iniciatīvai.

«Vēl ir jautājumi, kas atrodas darba vai ideju izstrādes procesā, lai atjaunotu kūrorta vēsturisko infrastruktūru, minerālūdens dzeršanas paviljonus. Jūrmalai trūkst jaunas, modernas kūrortārstniecības iestādes, pieprasījums pēc kūrortārstniecības un medicīnas SPA pieaug, ko apliecina arī 2014.gada pirmā ceturkšņa dati – tūristu skaits pieaugums Jūrmalā bija 32,6%. Pilsēta meklē risinājumus aktīvās atpūtas piedāvājumiem ziemas periodā,» norāda I. Aile.