Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pieņēmis lēmumu jautājumā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) atbilstību pielaidei valsts noslēpumam, ziņo LETA.
Tomēr lēmuma saturu SAB pagaidām neatklāj.
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un pieņemto praksi, pozitīva lēmuma gadījumā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tiek nogādāta konkrētās amatpersonas darba vietā. Savukārt gadījumos, kad pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek atteikta, persona par to tiek informēta rakstveidā. Šajā gadījumā vienlaikus tiek izskaidrota pārsūdzības kārtība, skaidroja SAB preses pārstāve Iveta Maura.
SAB praksē vienmēr ir ievērojis principu publiski nekomentēt jautājumus, kas skar konkrētas personas, jo īpaši, pirms ar šo informāciju ir iepazīstināta pati persona. Arī šoreiz SAB pieņemto lēmumu nekomentē.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.
Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.
Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tieši šī norma minēta SAB vēstulē tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), kurai birojs atteicis izsniegt pielaidi.
Kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, Broka nolēma demisionēt. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Paziņojot par tieslietu ministres amata atstāšanu, Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar "Citadele bankas" pārdošanu, "Latvijas Gāzes" dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.