Lai arī valdība slimnīcām piešķīrusi papildu finansējumu 10,2 miljonu latu apmērā, slimnīcu vadība joprojām uzsver, ka pat šī nauda nenosegs slimnīcu darbu pacientu ārstēšanā, trešdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Sākot no dažiem simtiem tūkstošiem latu līdz pat vairākiem miljoniem latu – tādas ir slimnīcu aprēķinātās summas, kuras netiek slimnīcām samaksātas par pacientu ārstēšanu, vēsta laikraksts.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja papildu 10,2 miljonu latu piešķiršanu slimnīcām šā gada februāra beigās. Šis finansējums slimnīcās nonāks pēc valdības otrdien pieņemtā lēmuma par terapeitiskā tarifa paaugstināšanu no līdzšinējiem 115 latiem līdz 185,9 lati par viena pacienta ārstēšanu.
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis avīzei skaidrojis, ka slimnīcām piešķirto finansējumu plāno pēc diviem tarifiem – terapeitiskā un ķirurģiskā. Ķirurģiskais tarifs ir augstāks, jo pacienta aprūpes izmaksas, kuram tiek veikta operācija, ir augstākas.
VM pārstāvis gan norādījis, ka slimnīcas naudu saņem pēc tāmes finansējuma, tas ir, vienu divpadsmito daļu katru mēnesi no gadam paredzētā. No tā izriet, ka slimnīcām nemaksā par katru pacientu, ko tās ārstē, bet piešķir noteiktu finansējumu, ar kuru slimnīcām jāiztiek. Prioritāra ir neatliekamā palīdzība, grūtnieces un bērni.
Samaksas kārtība slimnīcām ir galvenais neskaidrību jautājums, par ko jau gadiem runā slimnīcas, norādot, ka tās ārstē daudz vairāk pacientu, nekā valsts tām samaksā, raksta "Neatkarīgā".
Arī tagad slimnīcu vadītāji norāda, ka kopumā paaugstinātais terapeitiskais tarifs neatrisinās samaksas problēmu un valsts budžets joprojām paliks parādā slimnīcām. Ir slimnīcas, kuras veido pacientu rindas uz noteiktām operācijām, bet citas ārstē tik pacientu, cik ir neatliekamo, lai arī naudu no valsts nesaņem, secina "Neatkarīgā", aptaujājot vairākas slimnīcas.