Mūzika ir mūsu gara mājas. Vai tiešām arī šīs mājas sāksim iztukšot? - sirdi plosošā paziņojumā nesen jautāja Nacionālā apvienība, protestējot pret Izglītības ministrijas sagatavotajiem MK noteikumiem, kas paredz mācību stundu samazinājumu pamatskolās, tai skaitā mūzikā par 50%. Tomēr acīmredzams ir fakts, ka Nacionālā apvienība ir valdībā, kurā bez NA politiska atbalsta nekas tāds nevar tikt pieņemts.
Mihails Hazans, LU profesors, Eiropas izglītības ekonomikas ekspertu tīkla dalībnieks
Pagājušajā nedēļā uzvirmojušais skandāls ap labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) izteikumiem žurnālāPlayboy par Latvijas pensiju sistēmu kārtējo reizi pierādīja, cik šizofrēniskā un dīvainā pasaulē dzīvojam. No vienas puses, prasām, lai politiķi ir godīgi, nemelo un saka vienīgi patiesību.
Andrejs Mūrnieks (RP), LU vadībzinātņu doktors, Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!—Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atbalsta Latvijas virsdiriģentu un mūzikas speciālistu prasību apturēt grozījumus, kas Latvijas IZM sagatavotajā MK noteikumu projektā Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu paredz mācību stundu samazinājumu pamatskolās, tai skaitā mūzikā par 50%, savā paziņojumā norāda NA.
Latvijas sabiedrībā sen nebijušu sašutuma vētru izraisīja labklājības ministres Ilzes Viņķeles paustais žurnāla Playboy novembra numurā.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Neraugoties uz to, ka kopumā Eiropas Savienībā (ES) 2012.gada pirmajā pusē izaugsme ekonomikā bijusi vāja, Latvijas tautsaimniecībā saglabājas stabila izaugsme. 2012.gada 1.pusgadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 5,9 % lielāks nekā gadu iepriekš. Kopš krīzes zemākā punkta 2009.gada 3.ceturksnī, IKP ir pieaudzis par 12,4 %, portāls “Delfi” uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Kritiķi teic, ka kinofilmā Graustu miljonārs redzamie grausti esot vēl pārāk izskaistināti. Bet noskatieties filmu Graustu miljonārs. Un jūs tūlīt piekritīsiet prezidentam Andrim Bērziņam, ka nabadzības Latvijā nav. Tomēr civilizētajās valstīs nabadzību rēķina citādi.
Samazinātās publiskās investīcijas nenāks par labu Latvijas konkurētspējai un ekonomikas izaugsmei. To pēc iepazīšanās ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipras piedāvājumu ES daudzgadu budžeta ietvaram 2014.-2020.gadiem secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Visu šodienas nelaimju sākumu jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā. Tie kapitālistiskie revolucionāri, kam nav elementāras saprašanas par ekonomiku un politiku, izdarīja aplamāko reformu pasaules vēsturē. Sociālismā, kur valdīja liels preču deficīts un ideāla situācija priekš tirgus ekonomikas, paši brīvprātīgi sagrāba rūpniecību, lauksaimniecību un zinātni, lai tiktu vaļā no sociālisma.
Mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī nedaudz samazinājās pret augustu, taču kopumā 3.ceturksnī šīs nozares sniegums bijis lielisks. Nebūtu prātīgi vēlēties, lai tas pieaug vēl straujāk, drīzāk pat otrādi, pieaugumam par 5.8% pret iepriekšējo ceturksni turpmākajos periodos noteikti nevajadzētu atkārtoties.
Trijos vārdos - lasīt, studēt, meditēt.
Pagājis gads kopš tā laika, kad sakarā ar ievēlēšanu Saeimā deputāta J.Lāčplēša vietu pilsētas domē ieņēma J.Ustinskovs. Tagad man ir iespēja dalīties refleksijās par darbu pilsētas domē.
Šobrīd aizvien vairāk analītiķu un ekspertu uzskata, ka globālās ekonomikas centrs lēnām, taču nenovēršami pārvietojas no rietumiem uz austrumiem – galvenokārt ekonomiski strauji augošo Āzijas valstu, taču arī tāda sākotnēji ekonomistu radīta apzīmējuma strauji augošajām ekonomikām kā BRICS valstis (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) virzienā. Šī iemesla dēļ likumsakarīgi rodas jautājums – cik aktīvi rīkojas mūsu valsts, lai pielāgotos šīm pārmaiņām, un nopelnītu šajos tirgos?
Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, no kuriem ieņēmumi ir paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību funkciju finansēšanai, lai nodrošinātu finansējumu tādu valsts uzņemto pakalpojumu sniegšanai kā, piemēram, ceļu uzturēšana, sociālie pakalpojumi, izglītība un veselības aprūpe, kā arī vecuma pensiju izmaksa.
Novembra sākumā Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija uzsāk kampaņu „Nepērc svešu!”, kas aicina valsts iedzīvotājus būt savas valsts patriotiem un iegādāties Latvijā ražotu pārtiku.
“Tomēr Latvija joprojām ir ieinteresēta Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā. Šādi premjerministrs Valdis Dombrovskis komentēja Lietuvā notikušā referenduma rezultātus, kurā vairāk nekā 60% vēlētāju nobalsoja pret projektu”.
Tā bija saulaina rudens diena, kad Rīgas domes sēžu zālē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā plānoja apstiprināt turpmākās sadarbības protokolu - vienošanos starp valdību un LPS par 2013. gada valsts budžetu. Galvenais strīda ābols -iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas sadale starp valsti un pašvaldībām. Ilgstošu sarunu rezultātā panākts kompromiss – 2013. gadā 80% no IIN nonāk pašvaldību budžetā, pārējais – valsts. Vēl valdība apņemas iedalīt reģioniem īpašas papildus dotācijas, galvenokārt, pašvaldībām Latgalē.
Vadzis ir lūzis – eksperti un nevalstiskās organizācijas atteikušies no sadarbības ar Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darba grupu abortu jautājumā. Diemžēl balagānu atgādina ne vien ekscentriskā nacionāļu deputāta Imanta Parādnieka vadītā darba grupa, bet visas valdības un koalīcijas dejas ap demogrāfijas tēmu.
Diskusijas par eiro zonas krīzi un tās pastāvēšanu pēdējā laikā kļuvušas par vienu no karstākajiem tematiem kā Latvijas, tā arī Eiropas un visas pasaules masu medijos. Daudz šķēpu lauzts strīdos par nepieciešamību mūsu valstij pievienoties savienībai, kura pašlaik saskārusies ar būtiskām problēmām.
Šovasar Asaros man nācās vērot kādu interesantu "dabas" parādību - jūrā dažus metrus no krasta bija izveidojusies burbuļojoša strūklaka, kas bija jau izpelnījusies publikas ievērību, un uz ko kā uz brīnumu nāca skatīties veselām ģimenēm. Tās izcelsmi gan nebija tālu jāmeklē - turpat piekrastē notika kārtējā "viesu nama" celtniecība, un ūdens izplūda no caurules gala, kas bija ierīkotā tās pamatos esošo gruntsūdeņu izpumpēšanai.
Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.
Sekojot diskusijām un viedokļiem jautājumā par demogrāfijas problēmām un to risinājumiem, nākas secināt, ka vispārējā troksnī, kas sacelts ap šo nenoliedzami aktuālo un valstij prioritāro jautājumu, pazūd argumenti, fakti un dialogs.
Par Labklājības ministrijas finansētajām un ieteiktajām bērnu grāmatām "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" jau ir izteikušies Dr. Andrejs Mūrnieks un sociālā pedagoģe, bērnu nama audzinātāja Iļana Bukura.
Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros šogad veikta augstskolu izvērtēšana, pēc kuras rezultātiem veikts aprēķins, ka Latvija problemātiskām un nekvalitatīvām studiju programmām tērē ap 6 miljoniem latu gadā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Roberta Ķīļa vadībā turpina vērtēt un analizēt, kā nākotnē šādu situāciju nepieļaut.
Nav Latvijā tādas aktuālas problēmas, ka puikām neļautu spēlēties ar lellēm, bet meitenēm, kas to vēlas, neļautu spēlēt futbolu. Vairums bērnu neko tādu nevēlas un, ja vēlas, tad diez vai kāds to aizliedz. Tā ir viltusproblēma un tieši tāpēc arī piedāvātais risinājums (plaši apspriestie mācību līdzekļi ar mainīšanos dzimumiem) tiek uztverti ar lielām aizdomām. Reāla, aktuāla un akūta problēma ir zemā dzimstība un tas, ka tradicionālā izpratne par ģimeni tiek irdināta.
Burtiski dažu dienu laikā uzliesmojis jauns skandāls - bilžu grāmatas dēļ tiek pieprasīta Labklājības Ministres demisija. Kamēr publiskajā telpā izskan asi viedokļi, kur saduras kristīgo organizāciju un uz Rietumu demokrātiskām, liberālām vērtībām orientēto dzimumu līdztiesības atbalstītāju balsis, atkal aizmirstas tiek pašu bērnu intereses.
Ņemot vērā nupat apstiprinātos grozījumus valsts 2012.gada budžetā, kā arī šobrīd aktīvi notiekošo darbu pie nākamā gada budžeta projekta, vēlamies sava reģiona vēlētājiem sniegt nelielu apkopojošu ieskatu par to, kuras no veiktajām vai plānotajām papildus līdzekļu pārdalēm vistiešāk ietekmēs Latgales reģiona iedzīvotājus.
Uzklausot cilvēkus laukos un strādājot ar zemniekiem, esmu sapratusi, ka mums ir steidzami jārisina svarīgs jautājums – zemes apsaimniekošana! Tāpēc par mērķi nākamajam gadam esmu izvirzījusi virkni pasākumu, kas veicinātu zemes saglabāšanu vietējo lauksaimnieku rokās un nodrošinātu efektīvu tās apsaimniekošanu, kā arī sekmētu ražošanas attīstību.
Neatkarīgie deputāti, pretstatā Finanšu ministrijas piedāvātajam Valdības nodokļu politikas stratēģijā 2013.-2015. gadam, iestājas par darbaspēka nodokļu sloga turpmāku samazināšanu.
Jau ilgstoši vērojams Eiropas Savienības (ES) kopējās politikas virziens, ierobežot dažādu jomu monopolu darbību, veicinot konkurences veidošanos, kas patērētājiem ir daudz labvēlīgāka.
Patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību "airBaltic", jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, "airBaltic" vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja investīciju baņķieru sabiedrības "Prudentia" partneri Ģirts Rungainis un Kārlis Krastiņš.
Bijušais parlamentārs, nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – TB/LNNK” aktīvists Aleksandrs Kiršteins raidījuma „Bez cenzūras” ēterā izteica domu, ka par Latvijas pilsoni var kļūt tikai tas nepilsonis, kas ne tikai izies naturalizācijas procedūru, bet arī publiski nosodīs kādreiz Latvijā darbojušos padomju varu.
Pašreizējā nestabilitāte Latvijas ceļu būvniecībā traucē plānot gan uzņēmuma, gan sektora attīstību ilgtermiņā, pastāstīja Latvijas lielākās ceļu būves kompānijas "A.C.B." pārstāvis Ainārs Vladimirovs.
Politkonstruktors, IA REX eksperts Jurijs Jurjevs komentēja referenduma par nepilsoņu institūta likvidēšanu rīkošanas iniciatīvu Latvijā.
Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance - ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.
Raksti par Saeimas deputātu saņemtajām algām un izlietotajām kompensācijām jau sen ir kļuvuši par Latvijas medijos piedāvātās informācijas neatņemamu sastāvdaļu. Svētdien (02.09.2012.) šīs rubrikas saturu papildināja arī TV3 raidījums „Nekā Personīga” un tajā atspoguļoto vēl joprojām aktīvi pārpublicē vai ikviens sevi cienošs Latvijas plašsaziņas līdzeklis.
2012. gada 28. augustā Latvijas Republikas Ministru kabinets izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikuma projektu "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi".
27.augustā Tallink hotel konferenču zālē uzstājās politologs, ekonomists un rakstnieks Nikolajs Starikovs. Tikšanās, uz kuru bija ieradusies arī valsts kontroliere Inguna Sudraba, Aleksandrs Gapoņenko, SC aktīvists Rinalds Buškovs, kā arī žurnālists Andrejs Mamikins un pazīstami krievu žurnālisti, tiešām bija pulcējusi ievērojamu skaitu cilvēku, kuri ar neslēptu interesi klausījās N.Starikova uzrunā un atbildēs uz jautājumiem.
Nesen piedalījos diskusijā par soda mēru masu slepkavam Breivīkam. Radio studijā biju kopā ar psiholoģijas zinātņu doktoru Artūru Dombrovski, kurš aizstāvēja pretēju viedokli man. Es, kā parasti biju skarba – par nāves sodu.
Pašlaik Reformu partija izskatās mazliet pakritusi, maigi sakot, un nav zināms, vai viņa piecelsies, intervijā apgalvo bijušais politiķis Edvīns Inkēns.
Pašreizējā globālā ekonomiskā krīze ir pāreja pie principiāli jaunā modeļa. Šādu viedokli šodien RBK-TV raidījuma „Dialogs ar Mihailu Hazinu” ēterā pauda neatkarīgais eksperts Sergejs Gavriļenkovs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atgādina, ka Latvijas Republikas Ministru kabinetu kopš 2009.gada 12.marta vada Valdis Dombrovskis, kura vadītajās valdībās ZZS ministri ir strādājuši arī vissmagākās krīzes periodos. ZZS ministri krīzes gados uzņēmās atbildību par tām nozarēm, no kurām mērķtiecīgi izvairījās pārējie koalīcijas partneri – par veselību, labklājību un izglītību.
Pirms dažām dienām Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš paziņoja laikrakstam „Diena”, ka pēdējos gados strauji samazinās jauniešu skaits, kas pēc vidusskolas izvēlas augstskolu Latvijā.
Šis gads visā pasaulē, tai skaitā Latvijā ir pagājis un vēl paies olimpiskajā zīmē. Mēs esam bijuši liecinieki izciliem, pat leģendāriem, sportiskiem panākumiem, par kuriem runās vēl gadiem, un daudziem jauniem rekordiem.
Latvija ir maza valsts, kuras labklājība balstās izglītotas tautas ražīgā darbā, gudri izmantojot mūsu dabas resursus un nodrošinot līdzsvarotu novadu attīstību. Gandrīz desmit gadus – līdz pat pagājušā gada oktobrim, Zaļo un zemnieku savienības ministri bija atbildīgi par četriem valsts attīstības "vaļiem" - izglītības, labklājības, zemkopības, vides un reģionālās attīstības jomu. Diemžēl visās tajās ir jūtama puvuma smaka.
Izskatīties smieklīgam ir kaitīgi jebkuram politiķim. Taču diktatoram tas ir pilnīgi nepieļaujami un var būt politiski nāvējoši. Par Eiropas pēdējo diktatoru dēvētais Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko labprāt turpinātu drūmā nopietnībā sargāt savas varas suverenitāti pret jebkādiem Rietumu apdraudējumiem. Taču viņam nupat jākaro ar plīša lācīšiem. Turklāt apzinoties, ka šajā karā viņš nevar uzvarēt, var tikai kļūt vēl smieklīgāks.
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmums par izdevniecības nama „Regnum” prezidenta Modesta Koļerova un informācijas aģentūras Regnum galvenā redaktora vietnieka Igora Pavlovska pasludināšanu par „personām non grata” ir iekšējās politiskās cīņas akts.
Latvijas Ārlietu ministrijas lēmums liecina par pašreizējās varas vājumu oficiālajā Rīgā, ziņu aģentūras „REX” korespondentam paziņoja Valsts domes komitejas Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) lietās Ekspertu padomes loceklis Inokentijs Adjasovs, komentējot Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmumu attiecībā uz izdevniecības nama „Regnum” prezidenta Modesta Koļerova un izdevniecības nama „Regnum” galvenā redaktora vietnieka Igora Pavlovska pasludināšanu par „persona non grata”.