Kritiķi teic, ka kinofilmā Graustu miljonārs redzamie grausti esot vēl pārāk izskaistināti. Bet noskatieties filmu Graustu miljonārs. Un jūs tūlīt piekritīsiet prezidentam Andrim Bērziņam, ka nabadzības Latvijā nav. Tomēr civilizētajās valstīs nabadzību rēķina citādi.
2010. gadā kopā sanāca visu dalībvalstu sociālo lietu ministri un vienojās par vienotiem kritērijiem nabadzības noteikšanai Eiropas Savienībā. Ja cilvēka ienākumi ir mazāki par 60% no vidējā nacionālā ienākuma, tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo uz nabadzības robežas. Eurostat sarēķinājis, ka nabadzībā dzīvo 80 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu jeb 16% no iedzīvotājiem.
2011. gadā Latvijā IKP bija 6800 latu uz vienu iedzīvotāju. Nabadzības slieksnis pēc šī Eiropas kritērija Latvijā būtu 4080 latu gadā jeb 340 latu uz vienu cilvēku mēnesī. Tātad, ja četru cilvēku ģimenes ienākumi Latvijā ir mazāki par 1360 latiem mēnesī, tā jau ir nabadzīga.
ASV nabadzības kritēriji ir citādi, taču arī pēc viņu kritērijiem vienā no labklājīgākajām valstīm pasaulē nabadzībā dzīvo 46 miljoni jeb 15% iedzīvotāju. ASV Iedzīvotāju uzskaites biroja metodikā (2010. g.) par nabadzības robežu ir noteikti 22 314 dolāru (12 161 lats) gada ienākumi četru cilvēku ģimenei, kas ir 253 lati mēnesī uz vienu ģimenes locekli.
Latvijā iztikas minimums ir 176 lati. Tātad, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par 176 latiem, ģimene dzīvo zem iztikas minimuma. Četru cilvēku ģimene, kurai ir jāiztiek ar 704 latiem mēnesī, jau pavisam noteikti ir nabadzīga.
Jo par nabadzību civilizētajā pasaulē uzskata nevis graustu iedzīvotāja stāvokli, bet situāciju, kad cilvēks zemo ienākumu dēļ nespēj atļauties savā sabiedrībā ierastu, vidēju dzīvesveidu. Un tas dažādās valstīs stipri atšķiras.
Ekonomists Uldis Spuriņš savā blogā atzīst, ka tikai 4% Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki nekā Zviedrijas pašu nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi. Taču aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju saņem mazāk nekā 10% nabadzīgāko zviedru. Ekonomists secina, ka tas nozīmē - 70% Latvijas iedzīvotāju uz Zviedrijas fona dzīvo nabadzīgi.
Tāds ir šis skatījums, kas ņem vērā salīdzinošo nabadzību. Tās kritēriju ir daudz un tie ir dažādi, bet tie liecina par trūcīgu dzīvi.
Protams, ir absolūtā jeb galējā nabadzība, kas angliski tiek dēvēta par extreme poverty. Iespējams, to ir domājis prezidents Bērziņš, cenšoties iestāstīt, ka nabadzības Latvijā nav. Jums ir pudele piena un batons - tad pēc prezidenta kritērijiem jūs neesat nekāds nabags.
Pēc Pasaules Bankas kritērijiem galēja nabadzība ir tad, ja cilvēkam jāiztiek ar mazāk par 1,25 ASV dolāriem (pēc pirktspējas paritātes indeksa) dienā. Man nav zināms lata un dolāra salīdzinājums pēc pirktspējas paritātes indeksa, bet, ja tas būtu 1:1, tad galējās nabadzības robeža Latvijā būtu 68 santīmi vienam cilvēkam dienā. Tātad, ja četru cilvēku ģimenei jāiztiek ar 2,7 latiem dienā, tā ir nevis vienkārši, bet galēji, ekstrēmi nabadzīga.
Vārdu sakot, rēķiniet savus ienākumus paši. Un neaizmirstiet padalīties ar prezidentu Andri Bērziņu, kurš nezina, kas ir nabadzība un trūkums.
Sen ir zināms-paēdušais neēdušo nesaprot.