1.maijs ir ne vien Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Pirms 92 gadiem šajā datumā uz pirmo sēdi sanāca Latvijas jaunievēlētais parlaments.
Viens no galvenajiem tā uzdevumiem bija izstrādāt un pieņemt Latvijas pamatlikumu - Satversmi. Šogad mūsu valsts konstitūcijai apritēja 90 gadi, un pēdējā laikā arvien biežāk izskan doma, ka jāstrādā pie būtiskām Satversmes izmaiņām vai pat jauna pamatlikuma, vēsta Latvijas Radio.
Šobrīd visām Saeimas komisijām jau ir nodoti divi Satversmes grozījumu projekti. Pirmos, tā sauktos fiskālās disciplīnas grozījumus, iesniegusi valdība. Saskaņā ar tiem, Saeima būtu atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. Deputātu vērtēšanai nodots arī Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājums: ierakstīt Satversmē liegumu nodot referendumam jautājumus, kas nav pieļaujami demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Jau tuvākajā laikā varētu tikt virzīti vēl kādi Satversmes grozījumi, kas martā neguva konstitucionālā vairākuma atbalstu, ziņo Latvijas Radio.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) pieļauj, ka vēlāk varētu atkārtoti virzīt arī jautājumu par deputātu tiesisko imunitāti, šoreiz nodalot to no atklāto balsojumu grozījumiem. Tikmēr Reformu partija pēc Saskaņas centra mestā izaicinājuma - rosinājuma lemt par tautas vēlētu prezidentu - apņēmusies strādāt pie šī savā programmā minētā jautājuma. Mērķis esot sagatavot izsvērtus Satversmes grozījumus, kas būtu kvalitatīvāki par opozīcijas piedāvātājiem un ietvertu arī prezidenta pilnvaru izmaiņas, uzsver partijas līderis un eksprezidents Valdis Zatlers.
Tagadējā prezidenta Andra Bērziņa paspārnē jau drīz varētu sākties diskusija par radikāliem uzlabojumiem Latvijas varas mehānismā, kas varētu ietvert arī Satversmes grozījumus. Taču sākt konstitūcijas izmaiņas, aplūkojot vien prezidenta institūciju, nebūtu pareizi, uzskata Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Tāpēc jau nākamās nedēļas sākumā varētu kļūt zināms īpaši šim mērķim izveidotas kompaktas ekspertu darba grupas sastāvs. Tās uzdevums būs apspriest arī iespējamās izmaiņas Satversmē, un vēlāk šīs idejas vērtēs arī prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, stāsta Pastars.
Rīgas pilī rezultātus cer sagaidīt līdz novembrim, kad ieplānoti vairāki Latvijas prezidenta institūcijas deviņdesmitgadei veltīti pasākumi.