Vakar Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā daudzi apmeklētāji bija sapulcējušies, lai piedalītos interjeru izstādes «Pagātnes reveransa» atklāšanā. Apmeklētāju uzmanībai tika piedāvāta XIX.gadsimta beigu un XX.gadsimta sākuma bagāta daugavpilieša viesistaba, kas tika iekārtota jūgendstilā, kuram ir raksturīga formu pilnība un cēlums, kas pamatojas dabas pasaules skaistumā.
Pie izstāžu zāles durvīm viesus sagaidīja dāmas garajās kleitās ar cepurītēm, kas bija ģērbušās pēc tā laika modes, un dāvināja pastkartes ar Dinaburga attēliem. Muzeja darbiniekus, kas pusgadu aktīvi strādāja pie jaunās ekspozīcijas izveides, apsveica pirmais vicemērs Vitālijs Azarevičš, tautas teātra „Meklētājs” galvenais režisors un aktieris Jurijs Losevs, daudzi viesi. Skanēja ne tikai apsveikuma runas, tautas teātra aktrises klātesošo uzmanībai piedāvāja fragmentu no jaunās izrādes «N pilsētas paražas», kas tika iestudēta pēc pazīstamā novadnieka Leonīda Dobičina romāna.
Izstādes vadītāja un muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Ludmila Žilvinska Gorod.lv pastāstīja, ka jauno ekspozīciju no muzeja fondiem gatavoja ne pārāk ilgi, bet ļoti rūpīgi – tika veikts nopietns pētnieciskais darbs, tika izpētīts moderna stils un Dvinska XIX.gs. beigu – XX.gs. sākuma vēsture. Šis stils tika izmantots pilsētas muzeja arhitektūrā un to izmantoja, ierīkojot viesistabu, griestu elementos, greznajos tērpos, kurus var aplūkot.
Starp citu, vīriešu kostīma un sieviešu kleitas izgatavošanā tika izmantoti dabiski audumi – vilna, zīds, kokvilna un īstās franču mežģīnes. Pat kurpes manekeniem tika speciāli pasūtītas un izgatavotas no ādas, jo jūgendstila laikos sintētikas nebija.
Viesistaba ir katras mājas dvēsele, kurā vakaros ģimene pulcējās padzert tēju, pastāstīt, kā pagājusi diena, izstāstīt, kas uz sirds, skaļi palasīt vai kaut ko nodziedāt. Šeit arī tika uzņemti viesi, tāpēc mēbeles tika izkārtotas atkarībā «no interesēm» un domātas dažiem cilvēkiem – savs stūrītis grāmatu lasīšanai, sarunām, karšu spēlēs utt. izstādē var aplūkot antikvāras mēbeles, traukus, pulksteņus, gaismekļus, gleznas , grāmatas, tai skaitā «A.Ļvovas jauno dzejoļu krājumu», kas ir datēts ar 1896.gadu.
Ekspozīcijas lepnums ir lielais sensora monitors ar multimediju programmu, pateicoties kurai var «pašķirstīt» veco laiku albumus un fotogrāfijas, iepazīties ar slavenajiem pilsētniekiem, aplūkot pastkartes ar mūsu pilsētas atpūtas vietu attēliem.
Vārdu sakot, daugavpiliešiem un pilsētas viesiem ir vērts apmeklēt šo izstādi.
