Jaunās Grieķijas valdības darbs sācies ar ministru algu 'apcirpšanu' par 30%, nolēmis Grieķijas premjers Antonis Samars, ziņo ārvalstu masu mediji.
Tāpat nolemts ierobežot ministru iespējas izmantot dienesta automašīnas līdz "nepieciešamam minimumam", ceturtdien vakarā pirmajā valdības sēdē paziņojis premjers.
Viņš arī aicinājis ministrus mazāk uzstāties presē un katru uzstāšanos un komentāru saskaņot ar valdības vadītāju, vēsta "Itar Tass".
"Nevajag katru dienu staigāt pa televīzijas kanāliem, kad tam nav iemesla," aicināja Samars. Viņš arī paziņojis, ka turpmāk valdības sēdes būs slēgtas un preses pārstāvji tajās nevarēs būt klāt.
Samars ceturtdien pavēstījis, ka Grieķijas politiskajā sistēmā sākusies jaunā ēra, jo pirmo reizi izveidota valdība, kuras mērķis ir vadīt valsti, nevis novest valsti līdz jaunajām vēlēšanām.
"Mūsu mērķis ir izvest valsti no krīzes un attaisnot grieķu tautas nestos upurus," sacījis premjers.
Jau ziņots, ka koalīcija, kuru veido konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND), Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK) un nelielā partija "Demokrātiskie kreisie" (DIMAR), ceturtdien izplatīja paziņojumu, ka tās nolūks ir "pārskatīt starptautiskā aizdevuma nosacījumus, neapdraudot valsts Eiropas kursu un vietu eiro zonā".
ND līderis Antonis Samars, kuram prezidents Karols Papulijs pirmdien uzdeva veidot jauno valdību, trešdien stājās premjerministra amatā.
Parlamentā ir pavisam 300 deputātu, un starptautiskā aizdevuma nosacījumu izpildi atbalstošajām ND un Panhellēnistiskajai sociālistiskajai kustībai (PASOK) kopā ir vairāk nekā puse mandātu.
Svētdien ievēlētajā parlamentā ND ir 129 vietas, PASOK - 33 vietas, bet DIMAR jaunajā parlamentā ir 17 vietu.
Saskaņā ar konstitūciju Grieķijā valdību vispirms mēģina izveidot vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas līderis. Ja viņam tas neizdodas, valdības veidošanu uztic vēlēšanās otro vietu ieguvušās partijas līderim, bet, ja arī viņam tas neizdodas, - trešo lielāko mandātu skaitu ieguvušās partijas vadītājam. Ja arī tad valdība nav izveidota, valsts prezidents mēģina ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vienoties par nacionālās vienotības valdības izveidošanu. Ja arī šis mēģinājums cieš neveiksmi, jārīko ārkārtas vēlēšanas.
Pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām 6.maijā valdību izveidot neizdevās, tāpēc bija jārīko atkārtotas vēlēšanas.