Rēzeknē III Starptautiskajā Baltijas reģiona reģionālās preses forumā tika apspriestas mazo pilsētu attīstības problēmas. Foruma dalībniekiem bija iespēja apspriests ne tikai mazo pilsētas attīstības problēmas, kas ir līdzīgas gan Baltijas valstīs, gan Krievijā, bet arī izejas no esošajām situācijām. Kopīgas problēmas ir iedzīvotāju prombraukšana un rezultātā pilsētu novecošana; līdzekļu trūkums, lai attīstītu infrastruktūru; uzņēmumu slēgšana.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs atzīmēja, ka pašvaldībai ir aktuāls uzņēmumu izdzīvošanas jautājums, it īpaši krīzes laikā. Rēzekne ir piedzīvojusi gan kritumus, gan pacēlumus. Kritumu laikā bija nācies gan samazināt budžetu, gan atlaist darbiniekus. Rēzeknē ir gandrīz pārtraukusi darboties lielākā rūpnīca ar 2 000 darbavietām, kas nav maz. Rēzeknei tas bija spēcīgs trieciens, kas ietekmēja arī pilsētas budžetu. Tika slēgti vairāki uzņēmumi. Liela loma tajā visā ir objektīvajiem apstākļiem, taču pastāv arī subjektīvais faktors – pašvaldības vadības attieksme pret attīstības iespējām. Var nolaist rokas un teikt, ka pasaulē ir krīze. Taču pastāv piemēri, kas pierāda, ka arī krīzes laikā var attīstīties. Notiek tirgus pārkārtošana un var tajā iesaistīties, mīnusus pārvēršot par plusiem. Viena no šāda veida iespējām ir Eiropas fondi.
A.Bartaševičs uzskata, ka katram ir jācīnās par savu pilsētu, tai skaitā arī par Eiropas naudu. Valdība ir izvēlējusies vienkāršu ceļu – tehniskās konsolidācijas ceļu: nodokļu palielināšanu, izdevumu samazināšanu, vietējā līmenī ir labi redzami šīs pieejas mīnusi. Nevēlēšanās nodarboties ar uzņēmējdarbību, ražošanas jaudas samazināšana noved pie nepieciešamības kompensēt daudzus virzienus. Rēzeknē iespējams piesaistīt brīvās ekonomiskās zonas uzņēmējus. Investīcijas tiek piesaistītas ar to, ka brīvās ekonomiskās zonas investoriem produkcija varētu būt konkurētspējīgāka. Tomēr darbavietas vērtība paliek diezgan augsta. Rēzeknes mērs uzskata, ka darbavietu pieaugumam jānotiek nevis galvaspilsētā, bet reģionos. Un tieši šajā jomā ir nepieciešama valdības palīdzība. Kaut kas tiek darīts jau šobrīd, pastāv programmas, kuras varētu palīdzēt Latgalei dzīvot labāk. Ir svarīgi zināt, kādiem nolūkiem mēs paši esam gatavi izmantot šo naudu. Nauda jāiegulda ražošanas infrastruktūrā, lai konkrētu vietu padarītu pievilcīgu investoru acīs. Tā ir viena no izejām, iespēja parādīt investoriem un iedzīvotājiem, ka noteiktās vietās ir perspektīva, pastāv iespēja pelnīt naudu, kā arī tā ir iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka tā ir vieta, kurā var dzīvot. Šobrīd trūkst informācijas par to, kā mūsu tautieši dzīvo ārzemēs. Cilvēkiem jābūt iespējai salīdzināt. Jo ne visi aizbraukušie dzīvo labi, ir daudzi piemēri, kad mūsu tautieši atgriežas. Bet, protams, ir arī tādi, kuri nekad neatgriezīsies Latvijā.
Rēzekne cenšas apturēt iedzīvotāju prombraukšanu. Tiek veidota pievilcīga infrastruktūra, kas paredz iedzīvotāju komfortablus dzīves apstākļus mūsu teritorijā. Pašvaldībai jārada apstākļi, kuros varētu nodarboties ar biznesu, nevis nodarboties ar to pašai.
Lai varētu attīstīt mazās pilsētas un reģionu kopumā, nepieciešama īpaša uzmanība no valdības puses – valsts politikas mērķim ir jābūt vērstam uz visas valsts proporcionālu attīstību. Otrais – pareiza plānošana pilsētā, naudas līdzekļu ieguldīšana ar mērķi, jau iepriekš paredzot rezultātu. Resursi vienmēr būs ierobežoti. Trešais moments – vadībai jājūtas politiski stabilai. Nepieciešams, lai pilsētu pārvaldītu apsaimniekotāji, nevis partijas. Un noslēgumā – politikai ir jāorientējas uz cilvēku, katram uzņēmumam jābūt mērķim ieguldīt līdzekļus biznesā, būvniecībā, pilsētas attīstībā, tās ekonomikā. Svarīga loma iedzīvotāju informēšanā par pašvaldības darbībām un plāniem ir plašsaziņas līdzekļiem. Ne visi plāni var tikt realizēti, it īpaši, ja tie nerod iedzīvotāju atbalstu, ir pārliecināts Aleksandrs Bartaševičs.