"Esam patīkami satraukti, atklājot šo valsts vizītkarti. Jaunā Latvijas mājaslapa ir moderna un nenoliedzami skaista," stāsta Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone, "turklāt ar ES pārstāvniecības atbalstu portālā izveidotas arī jaunas saturiskas sadaļas".
Latvijas Institūta mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšana. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas Institūts izmanto vairākus komunicēšanas rīkus - iknedēļas ziņu apskatus, "Twitter", "Facebook", drukātos informatīvos materiālus u.c. Taču viens no svarīgākajiem Latvijas Institūta darba instrumentiem ir Latvijas oficiālais portāls ārvalstu auditorijām, kur izvietota pamatinformācija par valsti, tās iedzīvotājiem, vēsturi un tradīcijām.
Līdzšinējā mājaslapa "Latvia.lv", kaut arī piedzīvojusi dažādus uzlabojumus, tomēr bija morāli un funkcionāli novecojusi.
"Mūsdienās, kad internets kalpo kā galvenais izziņas avots, ir īpaši svarīgi, lai tiešsaistes vidē Latvija būtu pārstāvēta moderni, stilīgi un lietotājam draudzīgi," uzsver Latvijas Institūta direktore.
Lapas izstrādi veica dizaina aģentūra "Asketic", kas uzkrājusi pieredzi vairāku radošu risinājumu veidošanā.
"Jaunajā lapas versijā meklējām veiksmīgāko risinājumu liela un izvērsta satura sakārtošanā viegli pārskatāmā un ērtā veidā, lai atrastu līdzsvaru starp spēcīgiem grafiskajiem elementiem, piemēram, Latvijas ainavu fotogrāfijām un lapas apjomīgo pamatinformāciju," skaidro "Asketic" dibinātājs Miķelis Baštiks.
Valsts oficiālais portāls "Latvia.lv" 2011.gadā apmeklēts 168 574 reizes, veicot 393 088 informācijas pieprasījumus. Arī šogad to apmeklē vidēji 11 000 interesentu mēnesī, turklāt, pieaugot Latvijas atpazīstamībai, strauji pieaug arī lapas apmeklētāju skaits.
"Dati liecina, ka apmeklētāji ilgstoši uzkavējas portālā un apskata dažādas tā sadaļas, līdz ar to var secināt, ka ievietotā informācija ir atbilstoša ārvalstu auditoriju vēlmēm un saistoši pasniegta, lai portāla apmeklētāji ne tikai iepazītos ar primāri meklētajām ziņām, bet apskatītu arī plašāku informāciju par Latviju. Turklāt tā ir pieejama desmit valodās, starp kurām bez lielākajām Eiropas valodām ir arī ķīniešu, arābu, turku un portugāļu," norāda Pētersone.