Pētījums: Latvijas iedzīvotāju gaidas par eiro ieviešanu saskan ar igauņu bēdīgo pieredzi 1

Hill + Knowlton Strategies Research oktobrī Latvijā un Igaunijā veiktais sabiedriskās domas pētījums parāda, ka vairumā faktoru Latvijas iedzīvotāju gaidas par eiro ieviešanu saskan ar to, ko par eiro ieviešanas reālo pieredzi saka igauņi, tomēr atsevišķos jautājumos Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāki.

Pētījums parāda, ka 87% Latvijas iedzīvotāju eiro ieviešanu saista ar cenu pieaugumu, kam piekrīt 98% aptaujāto igauņu, kuri uzskata, ka pēc eiro ieviešanas cenas ir augušas. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir faktiksi vienisprātis arī par eiro ieviešanas ietekmi uz algām - Latvijā tikai 8% sagaida, ka algas augs, kam piekrīt 6% Igaunijas iedzīvotāju, kas uzskata, ka algas ir augušas. Vairāk nekā puse respondentu abās valstīs izmaiņas algu līmenī nesagaida. Tomēr jāatzīmē, ka katrs trešais Latvijā uzskata, ka algas samazināsies, ko apstiprina arī katrs trešais igauņu viedoklis.

Būtiskākā atšķirība valstu starpā ir Latvijas respondentu uzskats, ka eiro vairos ekonomisko stabilitāti, kam Latvijā piekrīt katrs ceturtais respondents. Igaunijā cilvēki ir mazāk optimistiski un tikai katrs desmitais domā, ka eiro ir vairojis ekonomisko stabilitāti.

Latvijas iedzīvotāji ir arī caurmērā optimistiskāki par Igauņiem jautājumos par eiro ieviešanas ietekmi uz depozītprocentiem un ārvalstu investīciju pieaugumu. Latvijā gandrīz katrs trešais tic, ka eiro liks pieaugt depozītprocentu likmēm un puse uzskata, ka eiro vairos ārvalstu investīciju pieplūdi. Igauņu pieredze ar eiro parāda, ka tikai 16% uzskata, ka depozītu likmes būtu augušas un tikai katrs trešais domā, ka eiro palīdzējis investīciju piesaistē. Puse igauņu respondentu uzskata, ka eiro ieviešana nav mainījusi situāciju investīciju jomā.

"Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ar eiro saista vairāk cerību ekonomikas stabilitātes un investīciju jomā, bet igauņi skaidrāk redz eiro ieviešanas reālo ietekmi, piemēram, augstākas cenas vai zemākas valūtas konvertācijas izmaksas. To var izskaidrot ar abu valstu atšķirīgo pieredzi eiro kontekstā - igauņi jau izsenis bijuši augstākās domās par savas ekonomikas spēku un spēju piesaistīt investīcijas, un tādēļ šos faktorus nesaista ar eiro. Noteikti arī jāatzīmē, ka abu valstu iedzīvotāji nav lepni par eiro kā savu jauno valsts valūtu - to var izskaidrot ar šobrīd zemo eiro reputāciju vispār un zināmu nacionālās identitātes zudumu, ko cilvēki saista ar savu valūtu," stāsta Ralfs Vīlands, Hill + Knowlton Strategies vadītājs Latvijā.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji parāda pārsteidzoši līdzīgu viedokli jautājumā par eiro ietekmi uz cilvēku lepnumu par savas valsts valūtu. Latvijā 79% respondentu uzskata, ka eiro viņu lepnuma sajūtu mazinās un tik 5% atzīst, ka eiro kā valsts valūta šo lepnumu cels. Igauņi ir līdzīgās domās - 70% kaimiņvalsts iedzīvotāju saka, ka viņu lepnums par eiro kā valsts valūtu ir krities.

Reālā pieredze pēc eiro ieviešanas ļauj vairāk nekā divām trešdaļām Igaunijas iedzīvotāju teikt, ka valūtas konvertācijas izmaksas ir palikušas nemainīgas vai samazinājušās. Latvijā 35% iedzīvotāju domā, ka vienotā eiro valūta šīs izmaksas cels, kam piekrīt 31% igauņu. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir līdzīgās domās par to, ka eiro ieviešana palielina valūtas devalvācijas risku - Latvijā tam tic teju puse respondentu, bet Igaunijā 32%. Puse igauņu savukārt uzskata, ka eiro ieviešana šo faktoru nav mainījusi.