Ministru Sprūdžu piemeklējis Valsts ieņēmumu dienesta audits 1

Savukārt Neatkarīgā VID Sabiedrisko attiecību daļā noskaidroja, ka šī procesuālā darbība bijusi «plānota te­matiskā pārbaude juridiskām personām», kas notikusi 10. oktobrī.

Kur suns aprakts?

Pēc Pietiek.com rīcībā esošās informācijas, «nelūg­tie ciemiņi» pie ministra ie­radušies saistībā ar ziņām «par viņa iespaidīgajām no­dokļu optimizēšanas shē­mām». Procesuālās darbības E. Sprūdža dzīvesvietā VID darbinieki veikuši tāpēc, ka ministrs par viņam piedero­ša uzņēmuma juridisko ad­resi norādījis «paša mājas Mārupē, Irbītes ielā».

Šāda informācija tiešām jau divas nedēļas cirkulē poli­tiskajās aprindās, bet tikai ta­gad publiskota tiek, vistica­māk, tāpēc, ka to ir bijis grūti pārbaudīt – VID nesniedz informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Atbilstīgi politiskajās ap­rindās cirkulējošajai infor­mācijai, arī «Sprūdža – Lemberga sāgai» ir konkrē­ta saistība ar šo negaidīto VID auditu ministra dzīves­vietā. Proti, VID «vizīte» notika divas dienas pirms tam, kad E. Sprūdžs uzsāka «cīņu» par Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādinā­šanu. Tādējādi E. Sprūdžs esot gribējis novērst sabied­riskās domas reakciju uz pa­ša ministra problēmām jeb varbūt pat vispār novērst pašas problēmas – tā teikt, kurš gan uzdrošināsies uz­brukt «varonīgajam cīnītā­jam pret oligarhiem»?

Kur gada pārskats?

Publiski zināma informā­cija ļauj secināt, ka E. Sprū­dža biznesā tiešām ir nopiet­nas problēmas. Pirmkārt, VID jau vasarā solīja, ka pārbaudīs Neatkarīgās atklā­to informāciju, ka E. Sprū­džs veicis nodokļu optimizā­ciju, darba algas vietā no sa­viem uzņēmumiem saņemot vērienīgus – vairākus simtus tūkstošu latu – bezprocentu aizdevumus.

Otrkārt, kā liecina datu­bāze Firmas.lv, gada pārska­tu par 2011. gadu nav ie­sniedzis lielākais no E. Sprū­džam piederošajiem uzņē­mumiem – SIA Sensum Solu­tions (agrāk – Hansa World Latvia). Gada pārskata neie­sniegšana ir vairāku likumu un daudzu citu normatīvo aktu pārkāpums, kas atbilstī­gi Administratīvo pārkāpu­mu kodeksam tiek sodīts ar bargu naudas sodu. Pēc bū­tības gada pārskata savlaicī­ga neiesniegšana nepārpro­tami liecina par nopietnām problēmām uzņēmumā.

Treškārt, viens no E. Sprūdžam 100% piede­rošajiem uzņēmumiem – SIA Burāšana.lv Grupa – tie­šām ir reģistrēts E. Sprūdža dzīvesvietā Mārupē, Irbītes ielā. Tomēr, diezin vai tieši šim uzņēmumam varētu būt kaut kādas problēmas. Kā liecina datubāze Firmas.lv, gada pārskatu uzņēmums ir iesniedzis savlaicīgi. SIA Bu­rāšana.lv Grupa rentabilitā­tes rādītāji ir izcili – pērn pie 30 000 latu apgrozījuma šī SIA panākusi 10 000 latu peļņu! Uzņēmumā strādā viens darbinieks, vienīgā valdes locekle šobrīd ir mi­nistra dzīvesbiedre Inese, bet revidente – ministra mā­te Dagnija. Kā savulaik raks­tīja prese, uzņēmums nodar­bojoties ar burāšanas inven­tāra tirgošanu internetā.

Līdz ar to var izdarīt tica­mu pieņēmumu – VID darbi­nieku ierašanās ministra dzī­vesvietā E. Sprūdžam būtu jāuztver nevis kā «plānota te­matiskā pārbaude juridiskajai personai», bet gan kā visno­pietnākais signāls «par bries­mām» un nepārprotams pa­mudinājums uz aktīvu rīcību.

Re, kur aprakts!

Jāatgādina, ka tieši gada pārskatu neiesniegusī SIA Sensum Solutions ir mi­nistra E. Sprūdža nodokļu optimizācijas kodols. Proti, tieši no šīs kompānijas E. Sprūdžs ir saņēmis aizde­vumus, kas ļāvis viņam dzī­vot, nesaņemot algu.

Kā jau ziņots, E. Sprūdža lietotās shēmas rezultātā tiek optimizētas sociālās apdroši­nāšanas obligātās iemaksas (35,09%), no kurām tiek maksātas pensijas; kā arī ie­dzīvotāju ienākuma nodoklis (25%), no kura lauvas tiesa nonāk pašvaldību budžetos, t. i., jomā, par kuru tieši atbil­dīgs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Jau būdams valsts amat­personas statusā, E. Sprūdžs pērnā gada beigās no viņam piederošās SIA Sensum Solu­tions aizņēmās 108 408 latus, kas ministra jau tā lielās ko­pējās parādsaistības palieli­nāja līdz 409 000 latu. Vien­laickus, kā Neatkarīgajai atzi­na pats E. Sprūdžs, darba algu viņš no sev piederošiem uzņēmumiem nav saņēmis.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem uzņēmumu īpašniekiem un valdes locek­ļiem ir pasaulē plaši pazīsta­ma nodokļu optimizācijas shēma, pret kuru attīstītās valstīs cīnās, apliekot šādus aizdevumus ar ienākuma no­dokli un represējot nodokļu nemaksātājus, kad tie nevar pierādīt, ka šis tiešām ir bijis aizdevums, nevis darba sa­maksa. Dažās valstīs šādi aiz­devumi vispār ir aizliegti.