Krievija stiprina pozīcijas Centrālāzijā

Šoruden prezidents Vladimirs Putins spēja paveikt sava priekšteča Dmitrija Medvedeva nepadarīto un noslēgt jaunus līgumus par Krievijas militārajiem objektiem Kirgīzijā un Tadžikistānā. Kaut gan Kremlis uzsvēris, ka šo objektu nomas maksa nav liela, Krievijas mediji vēsta, ka Maskava ieplānojusi abām valstīm sniegt militāro palīdzību 1,3 miljardu dolāru apjomā.

Kopš V. Putina nākšanas pie varas 2000. gadā Krievija ir regulāri deklarējusi, ka bijušās Padomju Savienības republikas ir tās īpašā interešu sfēra. Tomēr Centrālāzijā aizvien ietekmīgākas kļūst ASV un Ķīna. Pirmā valsts izmantoja 2001. gada 11. septembra terora aktus un tiem sekojošo karu pret terorismu, lai ierīkotu savas gaisa kara spēku bāzes Kirgīzijā un Uzbekistānā (šī bāze gan tika slēgta 2005. gadā), bet otrā tradicionāli izmanto ekonomiskas sviras, lai nostiprinātu ietekmi reģionā. Līdz ar starptautisko spēku kontingenta ISAF aiziešanu no Afganistānas (tā plānota līdz 2014. gada beigām), Centrālāzijā ir izveidosies situācija – jau ir zināms, ka Uzbekistāna saņems lielu daļu no Afganistānā izmantotās militārās tehnikas un reģiona spēcīgākā armija kļūs vēl varenāka. Newsru atgādina, ka Uzbekistāna jau paspējusi kārtējo reizi paziņot par izstāšanos no NVS valstu Kolektīvā drošības līguma organizācijas (ODKB), aizvien biežāk tiek runāts par to, ka šajā valstī pēc tam, kad starptautiskie spēki pametīs Afganistānu, atkal tiks ierīkota ASV militārā bāze. Zināms indikators tam, ka Vašingtona tieši Uzbekistānu uzskata par savu galveno sabiedroto reģionā, ir tas, ka pēdējo mēnešu laikā ne tikai pieklusušas apsūdzības šīs valsts prezidentam Islamam Karimovam par cilvēktiesību neievērošanu, bet pat diplomātiskā līmenī tiek deklarēts, ka situācija šajā jomā uzlabojusies. Lieki sacīt, ka Uzbekistānā nevienam tā nešķiet...

Šādā situācijā Krievija nolēmusi stiprināt attiecības ar Kirgīziju un Tadžikistānu un, kā raksta avīze Kommersant, «spēlē uz visu banku». Šajās dienās vizītē Krievijā uzturas Kirgīzijas prezidents Almazbeks Atambajevs, un paredzēts, ka sarunās ar Krievijas pārstāvjiem viņš detalizēti apspriedīs Krievijas solīto ieguldījumu Kirgīzijas bruņoto spēku modernizēšanā – tā kopējais apjoms sasniedzot 1,1 miljardu dolāru. Kirgīzijas parlamenta aizsardzības un drošības komitejas vadītājs Tokons Mamitovs stāstījis, ka šīs valsts armijai «nepieciešams viss, atskaitot lidmašīnas un mākslīgos zemes pavadoņus». Biškekai ir nepieciešami visu veidu vieglie strēlnieku ieroči, tā cer saņemt arī mīnmetējus, jaunākās kājnieku bruņumašīnas, helikopterus, lauka un stacionāros hospitāļus, raksta Kommersant. Tāpat Krievija apņēmusies paplašināt Kirgīzijas militārpersonu apmācību Krievijas militārajās augstskolās. Salīdzinoši mazāks – 200 miljonu dolāru apmērā – būs Krievijas ieguldījums Tadžikistānas bruņoto spēku modernizācijā. Daļu šīs naudas paredzēts ieguldīt jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidē un Tadžikistānas armijas tehnikas remontā. Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar Kirgīzijas armiju Tadžikistānas bruņotie spēki ir samērā labi ekipēti.

«Veicot ieguldījumus Kirgīzijas un Tadžikistānas bruņoto spēku modernizācijā, Maskava cer nostiprināt ODKB potenciālu, ņemot vērā tos draudus, kas var rasties pēc starptautisko spēku izvešanas no Afganistānas 2014. gadā,» sarunā ar Kommersant sacījis Krievijas valdības pārstāvis, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš atgādinājis, ka abas valstis nesen izrādījušas interesi par amerikāņu bruņojumu, kas tiek izvests no Afganistānas, bet tas automātiski nozīmētu arī amerikāņu instruktoru un tehnisko darbinieku ierašanos. Sniedzot militāro palīdzību Centrālāzijas valstīm, Krievija nodrošina arī pasūtījumus savam militāri rūpnieciskajam kompleksam, kas nav mazsvarīgi laikā, kad Krievijas ieroču eksports dažādu iemeslu dēļ (varas maiņa Lībijā, konflikts Sīrijā) samazinās.

RIA Novosti atgādina, ka šoruden Krievijai beidzot izdevās ar Kirgīziju un Tadžikistānu vienoties par savu militāro objektu saglabāšanu abās valstīs, turklāt Kremlis uzsvēris, ka vienošanās panākta uz izdevīgiem noteikumiem. Piemēram, Tadžikistāna vēlējusies, lai līgums par Krievijas militārpersonu dislokāciju šajā valstī tiktu parakstīts tikai uz diviem gadiem (protams, ar iespēju to regulāri pagarināt). Pēc V. Putina un Tadžikistānas prezidenta Emomali Rahmona sarunām panākta vienošanās, ka Krievijas armijas bāze, kas veidota uz 201. motostrēlnieku divīzijas pamata un sastāv no objektiem Dušanbe, Kuļabā un Kurgantjubē, Tadžikistānā darbosies vismaz līdz 2042. gadam. «Nomas maksa par to faktiski nebūs jāmaksā,» sacījis Krievijas prezidenta padomnieks Jurijs Ušakovs. Tomēr Kommersant norāda, ka Tadžikistāna prasīto naudu – aptuveni 250 miljonus dolāru gadā – saņems citos veidos. Pirmkārt, runa ir par jau pieminēto palīdzību armijas modernizēšanai, otrkārt – Krievija solījusies piemērot ievērojamas atlaides naftas eksportam uz Tadžikistānu, treškārt – Tadžikistānai tiks sniegta palīdzība hidroelektrostaciju būvē.

Pēc līdzīgas shēmas panākta arī vienošanās par Krievijas militārajiem objektiem Kirgīzijā – gaisa kara spēku bāzi Kantā, torpēdu izmēģinājumu bāzi Karakolā, pie Isikula ezera, Krievijas Jūras kara flotes sakaru centru Karabaltā un diviem seismiskās novērošanas objektiem Isikula un Džalalabadas apgabalos. Arī šos objektus Krievija vēlējās īrēt uz 49 gadiem, taču puses vienojušās par 15 gadu īres termiņu, kas stāsies spēkā 2017. gadā. Vienlaikus Maskava atlaida Kirgīzijai 190 miljonus dolāru lielo parādu, bet vēl viens parāds – 300 miljonu dolāru apmērā – tiks pāstrukturizēts. Turklāt A. Atambajevs apsolījis Maskavai, ka pēc 2014. gada, kad beidzas līgums par amerikāņu tranzīta centra Manasas lidostā izmantošanu, nekādas citas ārzemju militārās bāzes valstī netikšot ierīkotas. «Mēs šajā vietā plānojam ierīkot tranzītkravu centru. Manasa turpmāk būs civila lidosta, un es to nekad neesmu slēpis sarunās ar ASV pārstāvjiem,» Kirgīzijas prezidenta sacīto citē RIA Novosti. Jāatgādina gan, ka Kirgīzija vēl 2009. gadā, pēc kredīta saņemšanas no Krievijas, solījās slēgt amerikāņu bāzi Manasā un par to pat paziņoja oficiāli, taču vēlāk, nespējot noraidīt amerikāņu finansiālo piedāvājumu, šo bāzi vienkārši pārdēvēja par tranzīta centru. Bet pats A. Atambajevs vēl februārī intervijā radiostacijai Eho Moskvi pauda neizpratni, kādēļ Kirgīzijai nepieciešama Krievijas bāze, kas nemaksājot nomas maksu un nepildot savas saistības. Tagad gan Kirgīzijas prezidents runā citu valodu: «Krievija ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris. Ar Krieviju mūs saista kopīga vēsture un draudzība. Bez Krievijas mums nav patstāvīgas nākotnes, mūsu nākotne ir tikai partnerībā ar varenu Krieviju.»

Par to sarunā ar Kommersant atgādinājis arī Maskavas Kārnegi centra eksperts Aleksejs Malašenko, kurš brīdinājis – ieguldot bezprecedenta summas Kirgīzijas un Tadžikistānas pārapbruņošanā, Krievija riskē. «Tas ir riskants solis ar grūti prognozējamām sekām. Krievija ne tikai pauž gatavību atbalstīt ne pašus stabilākos režīmus šajās valstīs, bet arī rīkojas tā, ka tas var pasliktināt jau tā problemātiskās attiecības ar Uzbekistānu,» viņš norādījis.