Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ieviesusies ne vien kļūda par prasībām kases čekiem, bet arī nepareizs ES direktīvas tulkojums, kas diskriminē vienu uzņēmējdarbības segmentu un aizliedz to, ko ES atļauj.
Likuma autore, Finanšu ministrija atzīst, ka ar jauno likumu vēl jāturpina strādāt un aicina uzņēmējus ziņot, ja "ar likumu kaut kas nav tā, kā bija plānots", piektdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
PVN likumā ir ieviesusies neuzmanības kļūda - attiecībā uz apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu saņemšanu un priekšnodokļa atskaitīšanu direktīvas latviskajā tekstā ir nepareizs tulkojums no angļu teksta attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanu darījumos ar trešo valstu personām. Likums šajā brīdī nepieļauj atskaitīt priekšnodokli šādos darījumos, tādēļ Finanšu ministrija (FM) nodokļu maksātājiem norāda - jūs šajā situācijā piemērojat Eiropas direktīvu pa tiešo, jo šī nianse ir likuma nepilnība, tā "Dienas Biznesa" un "BDO Zelmenis & Liberte" rīkotajā konferencē "Nodokļi 2013" pauda FM Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.
"Ja jūs manāt, ka kaut kas tomēr ar jauno likumu nav tā, kā bija plānots, vai tā, kā bija iepriekš, dariet zināmu Finanšu ministrijai. Jo jāatzīst, mums ir tēmas, kas mums šajā gadā ir uzliktas pašiem uz galda, ar kurām ir jāturpina strādāt, un mēs vēl gatavosim grozījumus jaunajā PVN likumā. Šobrīd jau tiek veikti pirmie grozījumi jaunajā likumā attiecībā par reverso PVN būvniecības jomā, kas saistīts ar pašvaldībām, lai šo normu padarītu skaidrāku," atzinusi Āmare-Pilka.
"Tas tikai apliecina, ka PVN likums ir pieņemts steigā, un nebūšu izbrīnīta, ja šajā likumā tiks atrastas vēl daudzas citas nepilnības un problēmas, kas var būtiski ietekmēt kādas atsevišķas nozares vai pat visu uzņēmēju konkurētspēju," secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune. "Īsti nesaprotu, kā varēja rasties kļūda ES direktīvas tulkojumā uz latviešu valodu - vienam konkrētam biznesa sektoram liegts darījumos ar trešo valstu komersantiem atskaitīt priekšnodokli," laikrakstam skaidro Caune.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien pieņēma izmaiņas jaunajā PVN likumā un atjaunoja līdzšinējo kārtību, kas paredz čekos norādīt preču kopējo cenu un vērtību, vai arī atlīdzību par pakalpojumiem, kā arī PVN. Šādi labota kļūda jeb brāķis likumā, kas nepatīkami pārsteidza uzņēmumus un no Jaunā gada uzlika par pienākumu čekos precīzi norādīt vienas vienības vērtību bez PVN.
Līdz šim nebijušas prasības kases čekiem, kuras bija noteiktas jaunajā PVN likumā un kuras, iespējams, tur ieviesušās ierēdņu pārrakstīšanās dēļ, radīja galvassāpes tirgotājiem un uzņēmējiem, jo padarīja ierastus kases čekus par likumam neatbilstošiem. Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) lūdza grozīt likumu, kas ir spēkā kopš 1.janvāra. Līdz janvārim kases čekos bija jānorāda vien preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem, un PVN summa. Taču jaunais likums prasīja čekā norādīt papildus rekvizītus - preces vai pakalpojuma cenu (vienas vienības vērtību bez nodokļa) un darījuma kopsummu (bez nodokļa). Tas nozīmēja, ka tirgotāji, nepārprogrammējot kases aparātus, nevar izsniegt likumam atbilstošus čekus, jo līdz šim vienas vienības vērtība bez nodokļa čekos netika uzrādīta, jo šādas prasības nebija. Līdz ar to pircēji, kas vēlējās čekus ar vērtību līdz 100 latiem kopā ar nodokli uzrādīt VID kā attaisnojuma dokumentus priekšnodokļa atskaitīšanai nevarēja to izdarīt un viņam par katru pirkumu vai saņemto pakalpojumu bija jāpieprasa izrakstīt pavadzīmi vai kvīti.
Deputāti jau trešdien nosprieda, ka norma, kas prasa papildus rekvizītus kases čekiem, jaunajā PVN likumā ieviesusies tehniskas kļūdas dēļ. To atzina likuma izstrādātājs Finanšu ministrija (FM).