Pirmā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses relīze plašsaziņas līdzekļiem tika nosūtīta tikai vakar, 7.februārī.
Tomēr daži plašsaziņas līdzekļi sāka publicēt informāciju jau uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” pārbaudes dienā – 1.februāra vakarā.
Portāls Gorod.lv vērsās pēc komentāriem pie KNAB sabiedrisko attiecību speciālista Andra Vitenburga ar lūgumu komentēt informāciju, kuru publicējuši daži plašsaziņas līdzekļi: personas tika aizturētas kukuļdošanas brīdī, un kukuļa apmērs bijis 120 tūkstoši eiro.
Komentējot situāciju, A.Vitenburgs paziņoja, ka ir nedaudz pārsteigts par Daugavpils plašsaziņas līdzekļu aktivitāti un dažu izdevumu vēlmi apstiprināt vai atspēkot hipotēzes, kuras šobrīd izsaka KNAB.
A.Vitenburgs atzīmēja, ka KNAB oficiālajā preses relīzē norādīts pietiekami garš notikumu saraksts: KNAB izmeklētājs atzina divas amatpersonas par aizdomās turētajām kukuļņemšanā, savukārt divus uzņēmējus – kukuļdošanā, bet vēl divus uzņēmējus – kukuļošanas starpniecībā. Tādēļ, pēc KNAB darbinieka vārdiem, var secināt, ka fiksēt kukuļdošanu un kukuļņemšanu, pieķerot personas aiz rokas, nav iespējams. Šajā sakarā tiek ziņots, ka personas tika aizturētas 1.februārī pēc tam, kad KNAB darbinieki izlēma, ka viņu rīcībā esot pietiekami daudz pierādījumu.
KNAB sabiedrisko attiecību speciālists portālam Gorod.lv paskaidroja, ka teorētiski, ja kukuļdošanā piedalījās divas personas – viena persona nodeva kukuli, otrā – saņēma – naudas nodošanas process varēja aizņemt pāris minūtes, kad bija nepieciešams veikt aizturēšanu. Ja lietā figurē vairāki aizdomās turamie, visdrīzāk, process ieilga un KNAB darbinieku rīcībā teorētiski varēja būt informācija par kukuļdošanu, savukārt viņi sāka rīkoties, kad uzskatīja to par iespējamu. Lai aizturētu personu, nav jāpieķer tā nozieguma vietā, paziņoja A.Vitenburgs.
Šobrīd notiek izmeklēšana un KNAB mērķis ir nevis veikt aizturēšanu vai sniegt paskaidrojumus sabiedrībai, bet tikt skaidrībā ar situāciju un pieņemt pareizo lēmumu par to, vai aizdomās turamais ir vainīgs. Tam ir nepieciešams laiks un profesionāļu darbs, tādēļ A.Vitenburgs atkārtoti norādīja, ka līdz kompetento orgānu lēmuma pieņemšanai nevar izdarīt secinājumus, žurnālisti varēs izteikt apgalvojumus tikai gadījumā, ja lieta tiks nodota tiesā, kuras izskatīšanas laikā varēs būt klāt arī žurnālisti.
Lietas nodošanas prokuratūrā termiņš parasti esot atkarīgs no lietas apjoma. Dažas lietas tiek izmeklētas gadiem ilgi.