Jautājums nav, vai zaļajā ekonomikā ir vajadzīgas subsīdijas, bet gan par to, kuras subsīdijas strādā, tā Rīgā notiekošā Ziemeļu nākotnes foruma diskusijā par zaļās ekonomikas konkurētspēju norādīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
Pēc viņa domām, jautājums, uz kuru jāatbild, ir par to, kuras subsīdijas patiešām darbojas. Kemerons minēja, ka Lielbritānijā ir "feed in" tarifi tiem, kas liek saules paneļus uz jumta, ir subsīdijas vēja turbīnu uzstādītājiem. Lielbritānija arī cenšas veicināt atjaunojamo siltumenerģiju, kas ir nozīmīga joma arī Baltijā un Ziemeļvalstīs.
Kemerons lūdza diskusijas dalībniekus-ekspertus komentēt, kuras subsīdijas, nodokļi, iniciatīvas patiešām strādā, lai varētu veidot "labas" zaļās tehnoloģijas un šajā jomā radīt darbavietas.
Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas padomnieks Juho Korteniemi vērtēja, ka Somija ir spēcīga valsts attiecībā uz zaļajām tehnoloģijām un par šo jautājumu daudz domāts. Viņaprāt, nav tiešas atbildes, kas ir labākais, taču galvenais ir veltīt daudz spēku tam, kā projektus komercializēt.
Dānijas ūdens attīrīšanas kompānijas "Envotherm" izpilddirektore un partnere Vibeke Svendsena norādīja, ka viņas pārstāvētā uzņēmuma tehnoloģija ir konkurētspējīga, taču tas ir tāpēc, ka notekūdeņi tiek aplikti ar nodokļiem.
"Greenworld Fuels Ltd." vadītājs Pols Berets savukārt pauda viedokli, ka atbalstam jābūt kā stimulam, kas paātrinātu inovācijas, nevis bezgalīgam pasākumam. Viņaprāt, sistēma ir laba, bet tā ir jāregulē, lai uzņēmumiem nav nebeidzami ieņēmumi.
Savukārt Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) savukārt minēja piemēru no Latvijas, ko uzskata par veiksmīgu. Proti, viņš aprakstīja mājokļu energoefektivitātes programmu, kurā caur grantiem piešķirts finansējums māju siltināšanai. Ieguvums no šīs programmas, viņaprāt, ir arī tas, ka cilvēki organizējas un vienojas, ka pieteiksies projektam un ieviesīs to. Tā rezultātā cilvēki ietaupa naudu un enerģiju. Pēc premjera teiktā, tiek domāts arī par finanšu atbalsta shēmām.
Pēc Dombrovska domām, tas bijis viens no veiksmīgākajiem virzieniem Latvijā, bet attiecībā uz pārējiem ir jāmācās un jālabo kļūdas, kas pieļautas iepriekšējos gados. Kopumā vērtējot situāciju, viņš atsaucās uz piemēriem, kad daudzas subsīdijas nestrādā un rada industriju, kas turpina prasīt subsīdijas.
Viņš norādīja, ka Eiropā kādu laiku zaļā enerģija atbalstīta ar subsīdijām, bet patērētāji un rūpniecības nozare sāk norādīt, ka vairs nav gatavi maksāt vairāk. Šī iemesla dēļ, viņaprāt, ir jāmeklē inovatīvi projekti, kas var būt ekonomiski ilgtspējīgi.
Kā ziņoja portāls Mixnews, Rīgā notika Ziemeļu nākotnes forums, kas pulcēja deviņu valstu valdību pārstāvjus, ekspertus, pētniekus un uzņēmējus.
Valstis šogad diskutēja par tēmām "Vai zaļā ekonomika ir konkurētspējīga?" un "Pārvarot digitālo plaisu", apzinoties, ka zaļo tehnoloģiju ieviešana un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamība ir būtiski faktori valsts ilgtspējīgas un stabilas izaugsmes nodrošināšanai.