Statistika liecina par pozitīvām izmaiņām Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) darbībā pēdējo gadu laikā, informē Rēzeknes pašvaldības portāls.
Izveidojušies jauni uzņēmumi, palielinājies nodarbināto skaits, arvien pieaug interese no ārvalstu investoriem un arīdzan pašmāju uzņēmējiem par iespējām veidot RSEZ komercsabiedrības un izmantot īpašo nodokļu režīmu Rēzeknē.
Plašāk par to saruna ar pašvaldību kopīgās iestādes “Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde” vadītāju Sandru Ežmali.
Kā vienkāršoti var paskaidrot speciālās ekonomiskās zonas darbības principu un kā tas ietekmē nodarbinātību?
"Speciālās ekonomiskās zonas ir reģionālās politikas instruments un papildus stimuls uzņēmējiem uzsākt ekonomisko darbību tieši tādā teritorijā, kur izveidota speciālā ekonomiskā zona. Ja uzņēmums veic investīcijas un ieguldījumus attīstībā un sekmīgi darbojas, tas var pretendēt uz īpašām nodokļu atlaidēm, kas kopumā labvēlīgi ietekmē uzņēmuma attīstību, jo nodokļu atvieglojumos saņemtos līdzekļus var ieguldīt attīstībā.
2008.–2009. gada ekonomiskā lejupslīde ietekmēja arī RSEZ uzņēmumus un tajā laikā nodarbināto skaits samazinājās, bet kopš sākusies ekonomikas “atveseļošanās” arī uzņēmumu darbības rādītāji uzlabojas un nodarbināto skaits pieaug. Piemēram, metālapstrādes uzņēmumā “LEAX Rēzekne” strādājošo skaits palielinājies no 35 līdz 89, izveidojušies jauni uzņēmumi, te jāmin metinātu nerūsējoša tērauda cauruļu ražotne “Rigamet” (13 darba vietas), gāzes spiediena regulatorus komplektētājs “Redius” (14 darba vietas), koka granulu ražotne “New Fuels” (30 darba vietas). Strādājošo skaits palielinājies arī lielākajā RSEZ uzņēmumā – finiera saplākšņa ražotnē “Verems”.
Jāapzinās, ka rūpniecība un ražošana arvien vairāk balstās zināšanās un orientēta uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, līdz ar to samazinās pieprasījums pēc roku darba, bet palielinās pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem.
Vēlos uzsvērt, ka speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes funkcija nav vis veidot uzņēmumus un radīt darbavietas, bet gan administrēt likuma normu piemērošanu, radīt apstākļus uzņēmumu attīstībai."
Kāda ir interese par Rēzeknes SEZ no ārvalstu vēstniecībām, investoriem, biznesa atbalsta institūcijām, potenciālajiem uzņēmējiem?
"Vērtējot pērn pieprasītās informācijas apjomu par SEZ un sagatavotos piedāvājumus, jāsecina, ka pagājušais bijis ļoti aktīvs gads. Esam snieguši vairāk nekā 90 piedāvājumus, daudzus ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību, ar kuru būtiski uzlabojusies sadarbība. Vairāki interesenti ir bijuši apskates vizītēs Rēzeknē, tādas pagājušajā gadā bijušas 14. Ir gadījumi, kad paši braucam uz pasākumiem prezentēt SEZ priekšrocības.
Ja ārvalstu potenciālais investors vai uzņēmējs interesējas par labvēlīgāku vidi biznesa attīstībai, tad sākotnēji tiek vērtētas dažādas valstis, tajā skaitā Polija, Lietuva, Latvija, tad tiek salīdzinātas speciālās zonas un brīvostas Latvijā. Mums ir jāspēj piedāvāt labākus nosacījumus investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai tieši Rēzeknē, lai gan kavējošs faktors dažkārt ir apstāklis, ka zeme ir privātīpašumā, un pašvaldībai, arī SEZ pārvaldei, ne vienmēr ir iespējams piemeklēt investoru prasībām atbilstošus īpašumus."
Kādas ir Rēzeknes priekšrocības, salīdzinot ar citām speciālajām zonām?
"Lietuvā un Polijā potenciālajiem investoriem uzņēmējdarbības attīstībai tiek piedāvāti zemes īpašumi ar pielāgotu tehnisko infrastruktūru, kurus investori var atpirkt. Rēzeknē tas nav iespējams, jo, kā jau minēju, lielākoties biznesa attīstībai piemērotas rūpnieciskās teritorijas ir privātīpašumā. Tas ir primārais jautājums, kuru tuvākajā laikā ir jārisina, lai pašvaldībām būtu iespēja atpirkt šīs teritorijas, uzlabot tajās inženierkomunikācijas un pievadinfrastruktūru un piedāvāt potenciālajiem investoriem.
Rēzeknē arvien lielāka interese vērojama no Krievijas uzņēmēju puses, kas savas ražotnes vēlas veidot Eiropas Savienībā, bet pēc iespējas tuvāk robežai.
Kā veiksmīgu piemēru jāmin uzņēmumu “Redius”, kas sadarbojas ar Sanktpēterburgas uzņēmumu „Krass” un Rēzeknē izgatavo gāzes spiediena regulatorus un ar to ražošanu un servisu saistītās komplektējošās daļas. „Redius” veic galvenokārt iekārtu komplektāciju, bet pēc pirmā darbības gada pieņemts lēmums par vēl vienas ražotnes izveidi. Pagājušā gada nogalē RSEZ komercsabiedrības statuss piešķirts uzņēmuma “Lation”, kas jau tuvākajā laikā plāno uzsākt komplektējošo detaļu ražošanu Rēzeknē, izveidot jaunas darbavietas un eksportēt produkciju gan uz Krieviju, gan uz Eiropu."
Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš akciju sabiedrības vietā ir izveidota pašvaldību kopīgā iestāde, kas pārrauga RSEZ darbību. Cik lielā mērā ir attaisnojusies statusa maiņa?
"Pašvaldību kopīgo iestādi veido Rēzeknes pilsētas dome un Rēzeknes novada dome. Pašvaldībām tā ir iespēja daudz aktīvāk iesaistīties RSEZ darbībā, un tas arī notiek. Laba sadarbība izveidojusies ar Rēzeknes pilsētas domi, sniedzot pašvaldības īpašumā esošā nekustamā īpašuma piedāvājumus potenciālajiem investoriem. Aktīvi darbojas arī RSEZ Uzraudzības padome, kas ir brīvprātīgs darbs pašvaldību deleģētām amatpersonām – Rēzeknes pilsētas domi Uzraudzības padomē pārstāv Andrejs Rešetņikovs un Ilvija Pastare, Rēzeknes novada domi – Elvīra Pizāne un Imants Skudra. Pašvaldības atbalsts ļoti palīdz radīt pārliecību, ka Rēzeknes reģionā speciālā ekonomiskā zona ir efektīvs atbalsta instruments ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicināšanā."
Speciālās ekonomiskās zonas īpašais nodokļu režīms ir reglamentēts gan teritorijā, gan arī noteiktā laika limitā. RSEZ likums ir spēkā kopš 1997. gadā un līdz 207. gadam. Kādas pārmaiņas gaidāmas?
"Patlaban Saeimā tiek skatīts grozījumu likumprojekts, lai pagarinātu speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu līdz 2035. gada 31. decembrim. Līdzīgi arī Polijā īpašais nodokļu režīms darbojas līdz 2020. gadam, arī tur tiek lemts par SEZ darbības termiņa pagarinājumu. Savukārt Lietuvā SEZ darbojas 50 gadus no tās izveides brīža.
Latvijā darbojas četras speciālās ekonomiskās zonas – Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas SEZ un Rēzeknes SEZ. Šo speciālo ekonomisko zonu darbības termiņš, teritorija, kurā tiek piemērots īpašais nodokļu režīms, ir saskaņota Eiropas Komisijā. Maldīgi domāt, ka speciālo ekonomisko zonu var veidot jebkur. Tam, ka Rēzeknē tāda savulaik tika izveidota, bija objektīvi iemesli. Latvijā esošās ekonomiskās zonas savā starpā arī nedrīkst salīdzināt, jo to darbības ir atšķirīgas. Jāņem vērā, ka brīvostas Rīgā un Ventspilī un Liepājas SEZ ir daudz lielākas teritorijas ziņā, šo zonu administrācijas īpašumā un valdījumā ir nekustamais īpašums, kas daudz veiksmīgāk ļauj īstenot sadarbību ar potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem."
Kādi ir šī gada izaicinājumi RSEZ attīstībā?
"Turpināsies darbs ar jauniem potenciāliem uzņēmumiem, viens no tādiem jau patlaban saskaņo dokumentus RSEZ komercsabiedrības statusa piešķiršanai.
Pozitīvi vērtējama vietējo uzņēmēju interese par uzņēmējdarbības attīstību RSEZ. Tas apliecina, ka uzņēmēji novērtē RSEZ priekšrocības, iespēju nodokļu atlaidēs saņemto finansējumu novirzīt attīstībai. Jāuzsver, ka ne vienmēr speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums būs ārvalstu investors un liels ražotājs. RSEZ komercsabiedrības statusu var saņemt arī mikrouzņēmums, svarīgi tikai, lai darbība notiek RSEZ teritorijā, lai tiek veikti ieguldījumi attīstībā, radītas darbavietas."
Fakti:
• Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona izveidota 1997. gadā
• Mērķis: veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai
• Īpašs nodokļu režīms Speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām (var saņemt gan tiešās nodokļu atlaides (nekustamā īpašuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis), gan arī netiešo nodokļu atvieglojumus, veidojot RSEZ teritorijā brīvās zonas, kā arī veicot ieguldījumus)
• Kopplatība 1155 ha, ietver Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada Verēmu, Griškānu un Ozolaines pagastu administratīvo teritoriju
• RSEZ komercsabiedrības statuss piešķirts 14 komercsabiedrībām, t.sk. ekonomiski aktīvas 13 komercsabiedrības, 1 komercsabiedrība atrodas attīstības procesā (dati uz 2013. gada sākumu), t.sk. 8 komercsabiedrības RSEZ statusu ieguvušas pēc 2009. gada 1. janvāra, t.i. sākoties ekonomiskajai lejupslīdei Latvijā.
• RSEZ komercsabiedrībās kopā nodarbināti vairāk nekā 700 strādājošo jeb gandrīz 25% no visiem nodarbinātajiem apstrādes rūpniecībā Rēzeknē un novadā (apstrādes rūpniecībā pilsētā un novadā darbojas 134 uzņēmumi, no tiem ~ 10% ir RSEZ komercsabiedrības). Lielākie darba devēji ir finiera saplākšņa ražotne “Verems” RSEZ SIA (333 nodarbinātie), metālapstrādes uzņēmums SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ (89 nodarbinātie), virvju un tauvu ražotājs RSEZ “Magistr Fiskevegn Group.MFG” SIA (81 nodarbinātais)
• No visām veiktajām tiešajām ārvalstu investīcijām Rēzeknes pilsētā, 80,1% investīciju veiktas tieši RSEZ komercsabiedrībās