Šajā intervijā skartā tēma daudziem cilvēkiem, kuri atrodas darba meklējumos, varētu būt interesanta un pat sāpīga, tomēr par to ir jārunā.
Pedagoģijas doktore, pētniece un DU studiju programmas "Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists” direktore Mārīte Kravale–Pauliņa pastāstīja portālam Gorod.lv par mūsdienu studentu problēmām un šķēršļiem, kuri traucē sadarboties ar pilsētas uzņēmējiem.
Kravales-Pauliņas kundze, pastāstiet, lūdzu, par Jūsu vadīto programmu.
2006.gadā noslēdzās plašs projekts, kura ietvaros piecās Latvijas augstskolās tika izveidota studiju programma "Karjeras konsultants”, viena no universitātēm bija DU. 2009.gadā tika pieņemts Jaunatnes likums un jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam, kā arī jaunatnes lietu speciālista darba standarts, kas līdz šīm valsts līmenī nav apstiprināts. Tāpēc nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams darbinieks, kurš nodarbotos ar jaunatnes problēmām – jaunatnes lietu speciālists. Tādēļ karjeras konsultanta specialitātei tika pievienota vēl viena kvalifikācija. Studiju laiks ir divi gadi, un to ietvaros studenti apmeklē teorētiskās nodarbības, saņem arī praktiskās zināšanas, rezultātā saņemot divas kvalifikācijas.
Pastāstiet, lūdzu, par galvenajām problēmām?
Šo gadu laikā mēģinājām aktivizēt uzņēmējus, lai studentiem būtu darba vietas. Taču pastāv sekojošā problēma – uzņēmēji nosūta darba piedāvājumu, norādot, ka, piemēram, vasaras nometnē nepieciešams praktikants, studenti nosūta CV un gaida, kad ar viņiem sazināsies, bet tas nenotiek. Manuprāt, daudzi uzņēmēji, it īpaši Daugavpilī, pat nedomā atbildēt uz studentu vēstulēm. Tas mani uztrauc, jo to sauc par negodīgo darba tirgu, tā ir darba ētikas neievērošana.
Pavisam nesen notika konkurss, kura gaitā uzņēmums izvēlējās jauno darbinieku. Vienu no pretendentiem uzaicināja uz pirmo atlases kārtu, pēc tam uz otro, bet tad bija nepatīkams pārsteigums – presē jau tiek publicēti konkursa rezultāti, kas liecina par augstu korupcijas līmeni Daugavpilī un iekārtošanos darbā ar paziņu palīdzību.
Mums ir lieliski, kompetenti un zinoši studenti, kuriem nav sakaru un paziņu, tāpēc viņiem gandrīz nav iespēju atrast darbu Daugavpilī.
Vai, Jūsuprāt, šāda situācija vērojama tikai Daugavpilī?
Protams, šī problēma ir aktuāla visā valstī, bet tādā līmenī tā sastopama tieši Daugavpilī, jo pie mums ir visai noslēgta darba vide.
Turklāt Daugavpils uzņēmēji ir visai pasīvi, tikai daži no viņiem atklāti paziņo, ka viņiem ir nepieciešami praktikanti. Parasti tiek runāts, ka studenti neesot pietiekami labi sagatavoti, nekompetenti. Taču universitāte ir gatava strādāt ar studentiem, attīstot darbadevējiem nepieciešamas prasmes. Tomēr par sadarbību nevar būt ne runas. Jācer, ka ar laiku tas varētu mainīties. Skumji, ka nevaru apsolīt studentiem, ka viņi atradīs darbu.
Rodas iespaids, ka mēs gatavojam speciālistus darbadevējiem, kuri mūs nedzird un nesaprot. Vienkārši nav sadarbības kultūras, kura veicinātu speciālistu profesionālo izaugsmi. Gribētos, lai darbadevēji konkrēti paskaidrotu, kādu iemeslu dēļ pretendents tiek uzskatīts par nederīgu kādam amatam, lai cilvēks varētu ņemt to vērā, novērst trūkumus.
Kādā veidā, pēc Jūsu domām, varētu mainīt šo situāciju?
Situācija mainītos, ja kaut kādā veidā varētu "izkustināt", aktivizēt darbadevējus, lai viņi kļūtu atklātāki, būtu gatavi sadarbībai un darbam ar jauniešiem, studentiem, atklāti stāstītu, kas jādara un jāzina, ko viņi paši var piedāvāt. Ļoti gribētos, lai uzņēmēji kļūtu atklātāki, jo ir liels jauniešu skaits, kuri vēlētos strādāt brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu, jo vēlas iegūt darba pieredzi. Svarīgi, lai mainītos cilvēku attieksme.