14 gadu vecu pusaudzi vaino meitenes nožņaugšanā – kas īstenībā notika Jēkabpilī?

Meitenes bēdīgais gals

13gadu vecā jēkabpiliete Marija Golubeva no savas dzīvesvietas vienā no daudzdzīvokļu namiem Pils rajonā izgāja 9.februārī ap pulksten20, bet mājās tā arī neatgriezās. Pusaudzei nebija nosliece uz klaiņošanu, meklēšanā iesaistījās plaši spēki, taču piecas dienas meklēšana turpinājās bez rezultātiem. 14.februārī no rīta meitenes līķi nejauši garāmgājēji atrada pie tilta balstiem Daugavas otrā pusē, apmēram trīs kilometrus no pusaudzes mājām. Miesas bojājumi uz Marijas ķermeņa liecināja, ka meitene nožņaugta. Pēc vairākām stundām policija aizturēja aizdomās turamo personu– 14gadu vecu puisi. Policija informē, ka Marija ar jaunieti iepriekš ir bijuši pazīstami. Izmeklēšanā noskaidrots, ka starp abiem jauniešiem pastaigas laikā sācies strīds, kura laikā puisis kļuvis agresīvs un, visticamāk, meiteni nožņaudzis. Ekspertīzē vēl tiks skaidrots, vai noticis arī seksuāls noziegums, kā arī vai noziegums pastrādāts apreibinošu vielu ietekmē. Pusaudzim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Jēkabpilī aizvien nav rimušas satrauktas runas par notikušo. Vietējos visvairāk interesē, kāpēc pusaudzis tik nežēlīgi izrīkojies ar savu vienaudzi, taču atbilde pagaidām nav rasta. Par mirušo Mariju, kas mācījusies Jēkabpils 2.vidusskolā, visi saka tikai tos labākos vārdus– izpalīdzīga, draudzīga. Meitene vairākus gadus spēlējusi skolas pūtēju orķestrī. «Notikušais ir liels šoks mums visiem,» saka gan skolasbiedri, gan Marijas kaimiņi.

No baptistu ģimenes

Marijas ģimeni Pils rajonā pazīst labi, jo meitenes tēvs strādā vietējā namu pārvaldē par elektriķi. Ģimenē aug vēl trīs bērni, jaunākajam ir četri gadi, Marija bijusi vecākā. Dienas vidū, kad »VZ« viesojās Jēkabpilī, pirmā stāva dzīvokļa durvis neviens tā arī neatvēra. «Mamma nekur nestrādā, audzina bērnus. Varbūt izgājusi pastaigā ar jaunāko vai lielākajiem bērniem pretim uz skolu, bet varbūt atkal ir kapos pie Marijas, viņiem šis ir grūts laiks,» saka kaimiņiene Raisa. Sieviete ģimeni raksturo kā labsirdīgu un dziļi ticīgu, viņi esot baptisti. Tiesa, kaimiņus izbrīna fakts, kāpēc liktenīgajā dienā meitene tik vēlā vakara stundā viena devusies ārā no mājām. «Pilsētā ir pilns ar zagļiem, narkomāniem un varmākām, godīgi sakot, mēs, vecas sievietes, vakaros baidāmies iziet uz ielas, bet te meiteni palaiž pastaigā, tas ir neprāts,» satraukumu pauž vairākas vietējās pensionāres. Kāda zina stāstīt, ka meitenes pazušanas dienā vecāku nemaz nav bijis mājās, viņi esot devušies uz kāzām, bet Marija palikusi mājās, jo sāpējusi galva. Viena no sievietēm izsakās, ka meitene devusies pastaigā ar suni, taču cita viņu pārtrauc, sakot, ka viņai suns nav bijis līdzi, par to neko neesot teikuši arī policisti. Savukārt par aizturēto puisi Dimu vietējie mēļo, ka viņš ir «pusčigāns», vēl pērnvasar Ķieģeļnieka mikrorajonā skraidījis pa mājām un tirgojis zivis, kuras viņa vectēvs esot saķēris Daugavā.

Raksturo pozitīvi

«Mums par Dimočku ir tikai pozitīvas domas, mēs visi to puisi ļoti mīlējām,» »VZ« saka mājas, kurā vairākus gadus dzīvoja par Marijas slepkavību aizturētā zēna ģimene, vecākā Zina. «Viņi ir ļoti pozitīva ģimene, zēnu gan audzina vecvecāki, bet viņi ir ļoti kārtīgi un akurāti cilvēki. Par viņiem neko sliktu te neviens nevar pateikt.» Dima esot bijis ne vien ļoti pieklājīgs, bet arī ļoti izpalīdzīgs un čakls. «Talkās viņš vienmēr pirmais ķērās pie darba, lai ko viņam prasītu, viņš nekad neatteica palīdzību,» zēnu slavē Zinas vīrs. Mājas vecākā atceras, ka pirms kāda laika, kad mājā mainīti logi, koplietošanas telpas bijušas ļoti netīras, Dima esot izrādījis iniciatīvu, visu vācis un mazgājis. Nu jau pāris gadus ģimene šajā mājā vairs nedzīvojot, lai arī vienistabas dzīvoklis viņiem te ir joprojām. «Dima te bija iegriezies 13.februārī. Nebiju redzējusi viņu gadu, sasveicinājāmies, teicu, ka viņš ir izaudzis, skaists puisis. Viņš izskatījās tāds norūpējies, ne tik dzīvespriecīgs kā agrāk,» pamanījusi Zina. «Nezinām, ko domāt un vai tam ticēt, notikušais ir šoks gan mums, gan tuviniekiem.»

Interesanti, ka Dima, kurš aug krieviski runājošā ģimenē un skolas gaitas uzsācis Baltkrievijā, mācījies latviešu skolā. «Mēs zinām, ka mūsu skolasbiedrs ir aizturēts. Viņš bija draudzīgs un sirsnīgs zēns,» teic Dimas skolasbiedrenes. Skolotājas par notikušo runāt nevēlas, skolēni apliecina, ka arī ar viņiem par notikušo pedagogi nav runājuši.

Netic mazdēla vainai

Dimas vecmāmiņu Olgu »VZ« sastop visai greznā savrupmājā, kas atrodas pavisam netālu no vietas, kur atrada nožņaugto Mariju. Ģimene– vecmāmiņa, vectētiņš un Dimas 12gadus vecā māsa– pašlaik dzīvo radinieku mājā, kas devušies uz ārzemēm un atstājuši namu pieskatīšanai. Olga ir atklāta un stāsta, ka jau daudzus gadus audzina Dimu. Sieviete pastāsta, ka pati dzimusi jauktā ģimenē– mamma ir poliete, bet tēvs– čigāns, savukārt vīrs pēc tautības esot krievs. Dima esot meitas vecākais dēls. «Meita bija vēl jauna, dzīvoja Baltkrievijā, tur draudzējās ar vienu puisi, palika stāvoklī, piedzima Dima. Tad meita iepazinās ar citu, apprecējās, piedzima meitiņa. Vīrs dzēra, tāpēc viņa izšķīrās, satika citu cilvēku. Diemžēl viņš neiemīlēja citu vīriešu bērnus un lika meitai izvēlēties: viņš vai bērni. Ziniet, cik sievietei vienai ir grūti audzināt divus bērnus, meita strādāja par konduktori, reizēm darbs sākās trijos naktī. Dimočka gāja Baltkrievijā skolā, meitiņa bērnudārzā. Puika jutās nemīlēts, atstumts, nevienam nevajadzīgs. Mēs pasaucām viņus pie sevis, meita tagad dzīvo tepat Jēkabpilī brāļa vienistabas dzīvoklī, bet mazbērni pie mums. Ne mēs pirmie, ne pēdējie tādi,» saka Olga. Sākumā Jēkabpilī Dima apmeklējis poļu skolu, kas vēlāk likvidēta, tad vecmāmiņa izlēmusi viņu sūtīt latviešu skolā. Līdz šim Olga neesot mazdēlā manījusi ne mazākās agresivitātes pazīmes, viņš bijis arī apzinīgs, vakaros un naktīs allaž bijis mājās, pat pēc stundām zvanījis, pavēstot, ka mācības beigušās un pēc pusstundas viņš būs mājās. «Man ir problēmas ar sirdi, ja vajadzēja, viņš vienmēr skrēja man palīgā, viņš ļoti mīl dzīvniekus, raudāja, kad kaķis pazuda, kad sunim auss sāpēja,» stāsta vecmāmiņa.

Apmeklēja Bībeles stundas

«Es neticu, ka viņš varēja nogalināt, viņam taču nav nemaz tik daudz spēka, lai nožņaugtu meiteni. Tā lieta ir ļoti aizdomīga. Vietējai policijai no Rīgas tika dota pavēle, ka steidzami jāatrod slepkava, un viņi atrada,» dusmīga ir Olga. «Uztaisīja sensāciju pa visu Eiropu, ka atraduši slepkavu, bandītu, bet patiesību neviens necenšas noskaidrot. Nekas nav pierādīts, viss ir baltiem diegiem šūts. Man vairāki cilvēki ir teikuši, ka todien Marija redzēta kopā ar kādu pieaugušu vīrieti. Policija izliekas to nedzirdam un neko nedara, lai viņu atrastu. Es zinu, ka mans bērns nav vainīgs, tāpēc pati staigāju pa Jēkabpili, meklēju lieciniekus un katru norādi uz viņa nevainīgumu.» Olga saka, ka policisti tā arī nav pateikuši, kāpēc tad Marija noslepkavota, kāds ir motīvs: «Jā, strīds, bet par ko? Par to, ka Marija viņam pāris reizes piezvanīja?» Vecmāmiņa noliedz, ka starp pusaudžiem bijušas kādas īpašas attiecības vai draudzība, iespējams, meitene gan to būtu vēlējusies, jo pati reizēm Dimam esot zvanījusi, arī liktenīgajā dienā ap pusdienlaiku, uz ko tad arī balstoties izmeklētāji. «Viņi vienojās, ka vakarā parunāsies skaipā, bet viņa tā arī skaipā neienāca, pazuda. Dima viņu neuztvēra kā draudzeni, nu, kā meiteni,» skaidro Olga. Viņa domā, ka mazdēls ar Mariju pirms aptuveni gada iepazinies jauniešu Bībeles nodarbībās, ko rīkojusi kāda sieviete no baptistu draudzes. «Es neiebildu, ka viņš iet uz to sektu,» vecmāmiņa visu sarunas laiku lieto tikai šo apzīmējumu. «Likās, ka nekas slikts tur nav– mācās par Dievu, jauniešiem notiek visādas saiešanas. Būtu zinājusi, kā viss beigsies, nebūtu laidusi viņu tur.»

Atzīšanās esot «izsista»

Vecmāmiņa atceras, ka Marijas pazušanas dienā Dima lielāko dienas daļu pavadījis kopā ar vecvecākiem, bijuši iepirkties, meklējuši izdevīgāko interneta pieslēgumu jaunajam portatīvajam datoram. Ap pulksten17 atgriezušies mājās, bet pēc pulksten19 vecvecāki aizbraukuši pie Olgas brāļa, lai aizvestu metināmo aparātu, Dima palicis mājās. «Pēc astoņiem viņš man piezvanīja, ka draugs zvanījis un lūdzis iedot «flešku». Teicu, ka nē, bet tad atļāvu iziet, Dima solīja pēc pusstundas būt atpakaļ. Pirms deviņiem atgriezāmies mājās, zvanīju Dimam, viņš teica, ka jau nāk mājās, un drīz bija klāt. Viņš bija tāds pats kā parasti, nekādas nervozitātes, nekādas savādākas uzvedības. Nu nevar Dimočka būt tik aukstasinīgs slepkava,» vecmāmiņa izplūst asarās. «Pēc visa sanāk, ka viņš ar vienu roku žņaudza meiteni, bet otrā turēja telefonu un runāja ar mani. Tagad policija saka, ka viņš divas nedēļas plānojis slepkavību. Absurds!»

Ģimene nolīgusi advokāti, kuras galvenais uzdevums šobrīd esot panākt Dimas atbrīvošanu no apcietinājuma līdz tiesai. «Viņš ir tikai bērns, pratināšanā pieaugušais salūst, kur nu vēl bērns. Ja viņš nokļūs cietumā, tad tas ir viss, bet viņš ir tikai pašā dzīves sākumā.» Vecmāmiņa apgalvo, ka atzīšanās no mazdēla ir «izsista», jo tikai pirmajā pratināšanā, kas ilgusi vairākas stundas, atļauts piedalīties mātei, bet otrajā viņš pratināts, pat neinformējot tuviniekus, ka tas tiek darīts.«Mums nav ļāvuši ar viņu satikties. Es pat dzirdēju, ka policisti savā starpā apspriedās, ka kolēģis ātri piedabūjis Dimu atzīties, laikam cer uz medaļu vai prēmiju. Vai tas ir normāli?» Olga ir norūpējusies arī par mazmeitas, kas mācās tajā pašā skolā, kur nogalinātā Marija, likteni: «Viņa apmeklē psihologu, ir smagi.