– Lielākā daļa iedzīvotāju neizjūt, ka krīze būtu pārvarēta. Vai krīzes pārvarēšana ir izjūtama valsts budžeta ienākumos?
– Situācija ar valsts budžeta ienākumiem ir tieši tāda pati kā pērn – ienākumi ir lielāki, nekā tika prognozēts. To var teikt gan par janvāri, gan par februāri. Prognozes tiks pārpildītas, un tā ir laba ziņa. Pozitīvi ir arī citi rādītāji. Mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par pieciem procentiem virs pagājušā gada līmeņa. Arī citās nozarēs līmenis ir augstāks nekā pērn. Tas nozīmē, ka nākamgad varēsim nākt klajā ar priekšlikumiem, kurus sabiedrība gaida jau sen. Tas nozīmē, ka varam sākt palielināt finansējumu pozīcijās, kurās to izjutīs visi iedzīvotāji – piemēram, minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu nākamā gada budžeta kontekstā. Bet tai ir jābūt visas valdības prioritātei. Uzņēmumi krīzes pārvarēšanu sajūt perfekti. Krīzes pārvarēšanu var redzēt makroekonomiski, bet to vēl nevar sajust ikviens iedzīvotājs. Daudziem algu līmenis ir tāds pats vai pat zemāks nekā pirms krīzes, bet cenu līmenis, lai gan nedaudz, bet ir pieaudzis. Cenas vairākās pozīcijās ir kāpušās ļoti jūtami. Par to liecina kaut vai apkures rēķinu lielums.
– Par apkures rēķiniem. Pērn bija pārtraukta diskusija atjaunot samazinātās PVN likmes piemērošanu siltumam. Ja to pieņemtu pērn, tad tas šogad uzlabotu ne tikai mājsaimniecību, bet arī budžeta iestāžu situāciju.
– Tas bija politisks lēmums. Šobrīd netiek plānots koriģēt PVN likmes vai tās mainīt. Tas atstātu negatīvu iespaidu uz budžeta ienākumu daļu. Būtu mazāki ieņēmumi. Samazinot PVN likmi, mēs nevarēsim palielināt izdevumus iecerētajās jomās.
– Apkures rēķinus var samazināt, arī atceļot akcīzes nodokli dabasgāzei...
– Neesmu pārliecināts, ka šī pozīcija būtu jākoriģē. Mēs ar lielām grūtībām iekustinājām reformu šajā virzienā, un neuzskatu, ka tagad tā ir jāatceļ.
– Pašlaik Eiropa mums nediktē, cik lielam būtu jābūt PVN apkurei? Valsts budžetam ir jābūt sabalansētam, bet PVN atbalsta mehānismi ir tikai iekšpolitisks lēmums?
– Šie pasākumi mazinātu iespēju palielināt izdevumus citās jomās. Tas radītu lielāku negatīvo nekā pozitīvo efektu. Tas, ko esam iecerējuši mainīt – palielināt minimālo algu un palielināt neapliekamo minimumu, kā arī palielināt atvieglojumu lielumu par apgādājamiem, bet, lai šos pasākumus īstenotu, ir vajadzīgi resursi, uz kuru bāzes var plānot šādas izmaiņas. Pārskatot PVN un samazinot to pārtikai vai apkurei, atceļot akcīzes nodokli dabasgāzei, mazināsies resursu pieejamība iecerētajām pārmaiņām. Samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam, un šo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus (saņem mazākus rēķinus), kādus gūst personas ar maziem ienākumiem.
– Neapliekamā minimuma celšanu un apgādājamo atvieglojumu palielināšana nekavējoties ietekmēs pašvaldību budžetu ieņēmumus. Naudas daudzums, ko iegūs algu saņēmēji, nozīmē, ka gandrīz tikpat lielu naudas summu neiegūs pašvaldības. Tas mazinās pašvaldību iespējas palīdzēt tiem, kas ir lielākā trūkumā. Idejas mainīt neapliekamo minimumu un apgādājamo atvieglojumu lielumu vienmēr atduras pret pašvaldību pretestību, jo ir jākompensē pašvaldību ienākumu zudumi. Turklāt pašvaldībām funkcijas pieaug. Tagad papildus būs jāfinansē mācību grāmatas u.c. izdevumu pozīcijas izglītības sfērā.
– Uzskatu, ka pašvaldībām ir jākompensē ienākumu zudums. Tikai šādi.
Diskutējums ir jautājums par kompensācijas lielumu. Pieaugot algu lielumam, pieaugs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Ienākumu zudums pašvaldībām ir jākompensē, ja to nedarīs, tad šis priekšlikums kļūst ļoti diskutabls. Pēc mūsu aprēķiniem fiskālā ietekme uz valsts budžetu būtu 40 miljonu latu liela.
– Ir izteiktas idejas pašvaldībām novirzīt daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa.
– Šis jautājums jau ir apspriests, bet aprēķini liecina, ka lauvas tiesu no šādas nodokļu pārdales iegūtu Rīga, Pierīgas un lielo pilsētu pašvaldības. Šīm pašvaldībām būtu kolosāli ienākumi, bet tas neko nedotu pārējām pašvaldībām un to problēmas nekādā mērā nerisinātu. Turklāt šāds nodoklis būtu netaisnīgs – filiāles, kas darbojas visā Latvijā, maksātu pēc uzņēmuma reģistrācijas vietas. Ja Latvija būtu blīvi un vienmērīgi apdzīvota, tad šāds nodokļa sadalījums varbūt strādātu efektīvi.
– Valdība pieprasīja VID ziņojumu par nulles deklarācijām.
– Manuprāt, galvenais bija īstenot šo pasākumu, lai fiksētu iedzīvotāju mantisko stāvokli un būtu atskaites punkts, kas neļautu nākotnē atsaukties uz, iespējams, nemaz neizsniegtiem aizdevumiem vai aizņēmumiem, ārvalstīs neesošiem īpašumiem vai finanšu instrumentiem un kādām citām vērtīgām lietām, par kurām nav informācijas valsts reģistros. Tagad šie dati ir fiksēti. Šī informācija, ko cilvēki norādījuši mantiskā stāvokļa deklarācijās, jau tiek un tiks izmantota kopsakarā ar visu citu VID rīcībā esošo informāciju. Informācija tiek izmantota nodokļu nenomaksas risku noteikšanai, vērtējot fizisko personu izdevumu atbilstību personas ienākumiem.
– Ja notiks pāreja uz eiro, tad, iespējams, galvenie nulles deklarācijas pārkāpēji būs pensionāri, kas, neziņas dēļ vai baidoties no laupītajiem, nebūs aizpildījuši nulles deklarācijas un par kuru aizdomīgajiem darījumiem, mainot latus uz eiro, bankas ziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
– Deklarācijas bija jāizpilda tiem, kam uzkrājumi skaidrā naudā bija lielāki par 10 000 latiem. Nedomāju, ka, mainot vairākus tūkstošus latu, kādam radīsies jebkādas problēmas. Manuprāt, jūsu aprakstīto gadījumu nebūs daudz. Tie būs varbūt daži desmit vai simti. Ja šādas situācijas būs, tad tas, kāpēc tā ir gadījies, būs jānoskaidro VID.
– Vai Latvija ir gatava eirozonai? Nav šaubu, ka Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus īstermiņā, bet cik lielas ir mūsu iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā?
– Šobrīd Latvija pārliecinoši izpilda visus Māstrihtas kritērijus, tāpēc šis ir piemērotākais brīdis, lai mēs lūgtu EK un ECB izvērtēt mūsu atbilstību dalībai eirozonā. Šo kritēriju izpilde ir kā kvalitātes zīmogs, ka mūsu valsts ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.
Latvijai ilgtspējas kritērija izpildi nodrošināszems parāda līmenis, atbildīgas fiskālās politikas nostiprināšana likumdošanā un veiktie normatīvo aktu uzlabojumi jaunu ekonomisko burbuļu nepieļaušanai. Šie nosacījumi vēl vairāk tiks stiprināti, Latvijai iestājoties eirozonā, kuras tiesiskais regulējums samazina risku, ka valsts varētu atteikties no atbildīgas fiskālās politikas īstenošanas.