Es nesaku, ka mazs ir slikts, bet es saku, ka mazs ir slikts, – aptuveni ar šādu paziņojumu un pārmetumiem par pašvaldību vadītāju pārāk lielo vecumu ministrs Edmunds Sprūdžs rosina atsākt administratīvi teritoriālo reformu.
Teorētiski šī reforma būs brīvprātīga, un mazie novadi, ja nevēlēsies, drīkstēs arī neapvienoties. Taču šī drīkstēšana būs tikpat nosacīta kā pirms četriem gadiem, kad reforma tika sākta pirmoreiz. Toreiz ar lielākiem un mazākiem skandāliem no vairāk nekā 500 pašvaldībām tapa 119. Oficiāli par apvienošanās mērķi derēja hipotēze, ka liels būs arī bagāts. Vietām tai ir gūts apstiprinājums, vietām – gluži pretēji – cerētais vilcējs, apaudzis ar trūcīgiem miestiem, pats sāk buksēt – kā Ogre. Un paradoksālā kārtā pat lielās pilsētas Daugavpils un Liepāja šobrīd pieskaitāmas pie trūkumcietējiem, jo saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
Neoficiālie reformas sākšanas iegansti šķita ticamāki – toreiz vēl pie labas veselības esošā Tautas partija šādi gribēja atņemt Zaļo un zemnieku savienībai ietekmi lauku pašvaldībās. Otrs iemesls bija nekustamo īpašumu burbulis, un partiju vēlme piekļūt pašvaldību īpašumiem, lai diktētu zemes lietošanas mērķus.
Atkal aizvaino mērus
Tagad reformas atsākšana tiek motivēta ar to pašu sākotnējo oficiālo pamatojumu, ka lielos novados ir labāka dzīve, par ko pašvaldību vadītāji nebūt nav pārliecināti. Šīs šaubas viņi vakar arī pauda ministram Latvijas Pašvaldību savienības organizētā sanāksmē. E. Sprūdžs paziņoja, ka «attīstības centrs nav nekāda domes priekšsēdētāja ķeizariste» un jebkurai pašvaldībai esot jāsaimnieko visas valsts interesēs. Tā savukārt bija atbilde uz pārmetumiem par sarūkošo finansējumu un augošo pienākumu skaitu. Dusmīgu ņurdēšanu ministrs pamanījās izraisīt ar spriedumu, ka viņa reformas īstenot traucē pašreizējā pašvaldību vadītāju paaudze. Vēl viņš sabāra Pašvaldību savienības vecāko padomnieku Māri Pūķi, kura vainas dēļ it kā reforma iznākusi tik neveiksmīga un kuram tagad «vajadzētu pastāvēt malā».
Jaunā karte jau uzzīmēta
Pa starpu šiem apvainojumiem tapa zināms arī visnotaļ interesants fakts – izrādās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau ir uzzīmēta jauna pašvaldību nākotnes dalījuma karte, kuras kodētais nosaukums ir 21+9. Tātad 30 Latvijas pašvaldībām tiek paredzēta brīnišķa nākotne, bet, kam nav laimējies šai