Kamēr Eiropas Savienība nav akceptējusi nākamās septiņgades budžetu, Pasaules dabas fonda sacerētais sauklis "Baltijas jūra mirst" tiek uzturēts pie dzīvības.
Tagad miljardus eiro sološas manipulācijas ar sabiedrisko domu pārņēmušas Skandināvijā bāzētās pētniecības institūcijas. Tās apvienojušās zem izkārtnes Baltic Stern, tērējušas ES un nacionālo valdību grantus un nule nākušas klajā ar paziņojumu, ka deviņu Baltijas jūras valstu, tostarp arī Latvijas, iedzīvotāji pilnvaro politiķus jūras vides kvalitātes uzlabojumiem tērēt 3,8 miljardus eiro gadā. Runa ir par eitrofikācijas jeb aizaugšanas mazināšanu, novēršot barības vielu ieplūšanu ūdenī.
Zviedri grib, lai maksā visi
Lasot starp rindām, šis pētījums parāda, ka zviedri, dāņi un somi pašu radītās problēmas vēlas risināt uz citu valstu rēķina. Latvijas iedzīvotāji abstraktajai jūras glābšanai gatavi atvēlēt no sava budžeta ne vairāk par 4 eiro gadā katrs. Kamēr bagātie zviedri, salīdzinājumam, 110 eiro gadā no deguna, somi – 56 eiro, dāņi – 52 eiro.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadītāja Anda Ikauniece secina, ka zviedri, kas ir šā pētījumu projekta galvenie virzītāji, grib, lai mēs arī uztraucamies par viņu prioritātēm un maksājam. Grib tik ļoti, ka finansēja Latvijas iedzīvotāju attieksmes pētījumu, bet rezultāts acīmredzot nav cerētais. Latvieši nodemonstrēja, ka īpaši neuzticas aizjūras zinātnieku biedinājumiem vai arī uzskata citas prioritātes par nozīmīgākām. Un tas arī pareizi, – A. Ikauniece atgādina, ka ik gadus no kosmosa bildētajos attēlos skaidri redzams, ka jūras eitrofikācija un aizaugšana ar aļģēm notiek Skandināvijas pusē. Iemesls tam ir viņu intensīvā lauksaimniecība, salīdzinājumā ar kuru mūsējā ir vēl bērnu autiņos. Baltic Stern manipulē ar skaitļiem, skaidrojot, ka kopīgs ieguldījums jūras vides kvalitātes uzlabošanā dos dažādus ieguvumus, tostarp finansiālu atdevi – piemēram, tāpēc, ka zivis un tūristi savairosies, ka mudž. Taču Latvijas gadījumā ieguldījums skandināvu vides un labklājības uzlabošanā dotu lielus zaudējumus.