Valdība otrdien pēc asām diskusijām pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīcības plānu elektroenerģijas cenas pieauguma riska ierobežošanai.
Ministrijai nu būs jāstrādā pie konkrētu normatīvu izmaiņu sagatavošanas, kā arī jāprecizē iecere par Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) budžeta fonda izveidi, kurā nonāktu daļa no "Latvenergo" peļņas, ko maksātu subsidētās elektrības ražotājiem.
Rīcības plāns ietver plašu pasākumu sarakstu, kas attiecās uz elektroenerģijas cenu politikas regulējumu, kura mērķis ir nepieļaut subsidētās elektroenerģijas izmaksu turpmāku cenu pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem, lai tas neturpinātu negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, valdības sēdē stāstīja EM pārstāvji.
Ministrija iecerējusi OIK budžeta fonda izveidi – sākotnējā iecere paredz no AS "Latvenergo" peļņas ieskaitījumiem kompensēt subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības tirgus cenu, lai panāktu vispārēju OIK samazinājumu un īstenotu fokusētas sociālās programmas. Ministru kabinets vienojās, ka detalizēts OIK fonda darbības modelis EM sadarbībā ar Finanšu ministriju ir jāizstrādā līdz 15.maijam.
Šī OIK fonda turētājs varētu būt pārvades sistēmas operators vai neatkarīga aģentūra. OIK fonda turētāja pienākums būtu kompensēt obligātā iepirkuma tiesību saņēmušajiem komersantiem, izņemot tām elektrostacijām, kas saņem jaudas maksājumus, starpību starp elektroenerģijas iepirkuma cenu un vidējo tirgus cenu norēķinu periodā.
EM piedāvā arī pastiprināt esošo staciju kontroli – izveidot projektu kontroles grupu, neatkarīga auditora apstiprināti gada pārskati, kā arī nodokļu nomaksas pārbaudes.
Plānota arī atbalsta apjoma pārskatīšana –atbalsta intensitātes izvērtēšana atjaunojamo energoresursu (AER) un mazajām koģenerācijas stacijām, atbalsta intensitātes samazināšana lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp "Latvenergo" termoelektrocentrālēm, atbalsta pārtraukšana atsevišķām vēja un hidroelektrostacijām, kā arī dubultā atbalsta ierobežošana stacijām kas paralēli saņēmušas ES fondu un citu atbalsta programmu finansējumu to celtniecībai.
Valdības sēdē EM gan saņēma asu kritiku par sagatavoto plānu no nozares pārstāvjiem. Tika kritizēts tas, ka plāns nav laicīgi izsūtīts nozares organizācijām, kurām tādējādi nav bijis laika sagatavot priekšlikumus. Savukārt Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš nepiekāpīgi atkārtoja, ka plāns esot pārāk vispārīgs un vairākas tā nianses esot jāuzlabo un jāpārskata.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) kritizēja EM vēlmi OIK fonda izveidei finansējumu piešķirt no šā gada budžeta grozījumiem. Viņš norādīja, ka par budžeta grozījumiem nevar būt runa. Tāpat kritika izskanēja par OIK negatīvo ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem.
Vilks gan arī minēja, ka iniciatīva ir atbalstāma, taču budžeta fiskālās iespējas esot ļoti ierobežotas. Tāpat Vilks komentēja, ka ultimāti, kas tiekot saņemti par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem budžetā, novedīs pie tā, ka nākamais būšot budžeta konsolidācijas gads.
Viņam gan oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka EM ir izstrādājusi konkrētus rīcības soļus, lai ierobežotu Obligātās iepirkuma komponentes jeb tarifā iekļauto subsīdiju apjoma turpmāku pieaugumu.
"Šo pasākumu īstenošana palīdzēs novērst nekontrolētu elektrības cenu pieaugumu, kā arī nodrošinās caurskatāmāku un ilgtspējīgāku atbalsta sistēmas darbību, kā to paredz arī "Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai. Elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai paredzēts samazināt atbalsta intensitāti dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto jaudu virs četriem megavatiem, ko tās saņem obligātā iepirkuma ietvaros," sacīja Pavļuts.
Plānā arī minēts, ka no Latvijas kompānijas "Latvenergo", Rīgas termoelektrostacijām, "Rīgas siltuma" siltumcentrāles "Imanta" un "Juglas jaudas" 2012.gadā obligātajā iepirkumā virs tirgus cenas iegādāta elektroenerģija 61,7 miljonu latu apmērā, kas ir 46% no kopējās pagājušajā gadā izmaksātās atbalsta summas.