Latvijas bedrainie ceļi varētu palikt bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma, uz kuru cerības liktas Latvijas Nacionālās attīstības plānā, jo Eiropas Komisija (EK) nav apmierināta, ka Latvija savos ceļos neiegulda pati, svētdien vēsta LTV raidījums "De Facto".
Neformālās sarunās par nākamā perioda investīcijām šis ir kļuvis par galveno domstarpību jautājumu. tas izriet gan Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda, gan arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ilzes Aleksandrovičas teiktā, vēsta raidījums.
Proti, Latvija kā līdz šim arī turpmāk ceļu problēmu grib risināt uz nākamā perioda Eiropas naudas rēķina. No vispār pieejamiem trim miljardiem latu laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam ceļiem cerēts atvēlēt aptuveni pusmiljardu.
Taču Eiropas Komisija šādai Latvijas praksi grib pārtraukt. "Jāatzīst, ka kopumā Eiropā jau ilgstoši valda skepse par investīcijām ceļos," atzīst Aleksandroviča, paužot, ka Latvijai būs jo īpaši šoreiz jāaizstāv sava pozīcija. Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, neiebilst, ka naudas tiek ieguldīta lielajās šosejās, taču ieguldījumi reģionālajos un vietējās nozīmēs autoceļos EK ieskatā valstij jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Eiropas Komisijas prioritāte ir dzelzceļš. Tas skaidri rakstīts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, kas nosūtītas Latvijai, iesakot, kā plānot nākamos tēriņus. "Finansiālā priekšroka būtu jādod dzelzceļa sektoram, jo īpaši, jaunas ātrgaitas vilciena līnijas būvniecībai ar Centrāleiropu – "Rail Baltica"." vēsta dokumenta teksts.
Daļēji Latvija šai rekomendācijai ir sekojusi – ievērojami līdzekļi paredzēti "Latvijas dzelzceļa" elektrifikācijai, taču "Rail Baltica" starp esošajiem plāniem nav, cerot, ka to varēs finansēt no cita - CEF fonda, neziedojot tam, piemēram, plānoto ceļu naudu.
Aleksandroviča skaidro, ka Latvijas un arī Baltijas kaimiņu pozīcija ir, ka "Rail Baltica" no Kohēzijas pamataploksnes nav finansējams. EK arī uz to nav uzstājusi, sakot, ka šis jautājumu ir nacionālais lēmums.
Apzinoties, ka šoreiz risks neiegūt Eiropas naudu ceļiem ir liels, Latvijas puse EK pat sola ieguldīt valsts budžeta līdzekļus – septiņu gadu laikā 200 miljonu latu vietējos un reģionālos autoceļos, tādā veidā cenšoties EK priekšā laboties.
Ja naudu ceļiem tomēr izcīnīs, ceļu remonti var arī nesākties, liecina "De Facto" rīcībā esošais Finanšu ministrijas izstrādātais termiņu plāns. Visas birokrātiskās procedūras, tostarp arī jaunu fondu pārvaldības modeļa ieviešanu, lai apgūtu jaunā perioda naudu, paredzēts pabeigt vien nākamā gada augustā.
Ceļu jomā tas draud ar investīciju pārrāvumu, jo visa līdzšinējā Eiropas nauda ir jau ieguldīta, atzīst, gan FM, gan SM pārstāvji. Vienīgais, uz ko cer Satiksmes ministrija, ka Eiropas Komisija atļaus izņēmumu, un ceļu naudu varētu sākt apgūt, kad vēl nebūtu ieviesta visa ES fondu pārvaldības institucionālā sistēma - 2014.gada sākumā.
Skaidrība par Eiropas naudu Latvijas ceļiem, formāli nebūs visu šo gadu. Savstarpēji saskaņotu gala vienošanos starp Latviju un Eiropas Komisiju par kopējiem investīciju mērķiem un to apjomu nākamajos septiņos gados paredzēts parakstīt tikai decembrī. Tomēr, visticamāk, ka jau vasarā tiks panākta neformāla vienošanās.
Tās iznākums ietekmēs arī 2014.gada valsts budžetu, un var rasties situācija, ka politiķiem būs jāizvēlas, piemēram, indeksēt pensijas vai ieguldīt budžeta līdzekļus ceļos, nobeidz "De Facto".