Nupat kā notikušais terora akts Bostonas maratona laikā aktualizējis diskusiju par drošības sajūtu Rietumu pasaulē. Tāpat viens no pasaules karstajiem punktiem ir Mali ar tajā notiekošo militāro operāciju pret islāmistu grupējumiem.
Par Bostonu, operāciju Mali, par drošību Eiropā un Latvijā terorisma kontekstā intervija ar Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieku, Pretterorisma centra priekšnieku Juri Leitieti.
– Kā teroristiem izdevās veikt terora aktu Bostonā, ņemot vērā, ka ASV iegulda milzīgus resursus nacionālajā drošībā?
– Jautājums nav tik viennozīmīgs, kā varētu šķist. Lieta ir tāda, saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju abi čečenu izcelsmes brāļi Tamerlans Carnajevs (26) un Džohars Carnajevs (19) ir darbojušies vienatnē un viņiem nav bijuši līdzzinātāji. Arī ar tradicionālajiem čečenu teroristiem, kuru primārais ienaidnieks ir Krievijas Federācija, abiem brāļiem saistības nav. Izmeklēšanas, kuru vada Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) Bostonas nodaļa sadarbībā ar Masačūsetsas štata un Bostonas policiju, gaitā tika noskaidrots, ka T. Carnajeva radikalizācijas process ir sācies tieši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tātad radikālo uzskatu pamatā bija pret Rietumiem vērstā globālā džihāda ideoloģija.
Tas ir «akmens drošības dienestu lauciņā», un runas par resursu ieguldījumu ir pamatotas, jo FIB jau 2011. gadā ieguva informāciju par T. Carnajeva iespējamu pievēršanos radikālā islāma interpretācijai. Šis apstāklis norāda gan uz prevencijas, gan informācijas analīzes nozīmi terorisma novēršanā. Papildus var minēt, ka gan aizdomās turamo personu identificēšanā, gan aizturēšanā izšķiroša loma bija sabiedrības locekļu sniegtai informācijai un efektīvai sadarbībai ar tiesību aizsardzības un drošības iestādēm. Tas apliecina sabiedrības izglītošanas un sadarbības veicināšanas nozīmi terorisma prevencijā. Tāpat arī jāatzīmē, ka nozīmīga loma aizdomās turamo savlaicīgā identificēšanā bija arī tam apstāklim, ka Bostonas maratona finiša teritorijā bija izvietots liels daudzums videonovērošanas kameru.
Taču, tā kā visu šo pasākumu izplānoja, ja var tā teikt, autonoma pašmāju teroristu grupa, tad, pat no specdienestu skatpunkta raugoties, var sacīt, ka šādus indivīdus atklāt ir ļoti grūti. Tas parasti notiek tad, ja terora akta gatavošanas procesā tiek pieļautas kļūdas. Pēc darbības veida šādas grupas var pielīdzināt solo teroristiem.
– Kas ir šie solo teroristi?
– Personas, kas pilnīgi individuāli, neiesaistot citas personas, izplāno un veic terora aktus. Šeit kā piemēru var minēt slaveno norvēģu solo teroristu Andersu Breivīku.
– Ko Bostonas teroristi spridzināja?
– Sprādzienbīstamie priekšmeti tika sagatavoti mājas apstākļos, izmantojot ātrvārāmos katlus. Tajos netika izmantotas rūpnieciskās sprāgstvielas, un tie, visdrīzāk, tika izgatavoti, izmantojot mājsaimniecībā pieejamus līdzekļus. Sprādzienbīstamajos priekšmetos tika papildus pievienotas dažādu veidu metāla detaļas (maza izmēra dzelzs lodītes, naglas, šķembas), lai panāktu pēc iespējas lielāku upuru skaitu. Tie tika atnesti mugursomās un tika iedarbināti ar laika mehānisma palīdzību.
Piebildīšu, ka šis ir lielākais terora akts ASV kopš 2001. gada 11. septembra. Ir bijuši dažāda mēroga incidenti arī pirms Bostonas, taču atbildīgie dienesti tos ir veiksmīgi novērsuši.
– Vai Bostona bija pirmā vieta, kur terora aktā tika izmantots ātrvārāmais katls?
– Nē. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vistuvāk Latvijai katlus izmantoja vienīgais Zviedrijas terorists pašnāvnieks Taimurs Abdulvahabs, kurš 2010. gada decembrī Stokholmas centrā mēģināja veikt terora aktu. Terora akts bija nesekmīgs, un terorists bija vienīgais savas darbības upuris.
– Vai Bostonas terora aktam būs ietekme arī uz pārējo pasauli?
– Incidents ir licis pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai liela mēroga pasākumos, kas piesaista plašu sabiedrības uzmanību.
Atsevišķas Eiropas valstis jau ir ieviesušas pastiprinātus drošības pasākumus. Piemēram, Francijā ir pastiprinātas policijas patruļas pie sabiedriskajām ēkām. Tāpat arī tiek izvērtēta tuvākajā laikā gaidāmajos līdzīga mēroga pasākumos īstenoto drošības mēru efektivitāte. Pastiprināti drošības pasākumi tika veikti gan Lielbritānijas bijušās premjerministres Margaretas Tečeres bērēs, kas notika 17. aprīlī, gan arī 21. aprīlī notikušajā Londonas maratonā. Taču nozīmīgākie drošības pasākumi tiek īstenoti pašās ASV, kur vairākos štatos ir pastiprināta apsardze pie valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī ieviesti jauni drošības pasākumi vietēja, nacionāla un starptautiska līmeņa sporta sacensībās. Ņemot vērā, ka šādi pasākumi regulāri notiek arī Latvijā, arī šeit tiem būs jāpievērš atbilstoša uzmanība.
– Kas īsti notika Mali?
– 2012. gada sākumā Mali tuaregu cilts sadarbībā ar islāmistu grupējumu Ansar Dine uzsāka sacelšanos Mali ziemeļos. Iemesls bija tuaregu neatkarības kustība, tomēr varas kontroli pārņēma islāmisti, kas pārveidoja Mali ziemeļus par savu patvērumu un centās ieviest šariāta likumus. Ansar Dine palīdzību saņēma no Al Qaeda in Islamic Maghreb (AQIM), kas ir lielākais islāmistu grupējums šajā reģionā. Turp plūda radikālie islāmisti no daudzām valstīm, kas rezultātā bija pārvēties par vienu no radikālā islāma centriem.
Kaujinieki bija par ķīlniekiem paņēmuši teju vai lielāko daļu Eiropas valstu pilsoņu. Tādā veidā AQIM nopelnīja daudzus miljonus dolāru, par ko iegādājās bruņojumu, vervēja jaunus līdzgaitniekus, karotājus, uzpirka vietējo cilšu vecākos, nostiprināja savu ietekmi. 2012. gada beigās islāmistu grupējums AQIM pauda gatavību uzbrukt dienvidiem, tādējādi apdraudot visu valsti.
– Kāpēc Eiropa un ANO iejaucās konfliktā Mali?
– 2012. gada beigās Francija aicināja partnervalstis iejaukties Mali norisēs. Francijas bažas bija, ka tieši Franciju Mali islāmisti apdraud visvairāk. AQIM arī neslēpj, ka par galveno mērķi uzskata Franciju kā valsti, kas reģionā simbolizē Rietumus.
Tika izstrādāts plāns, pēc kura Mali Rietumāfrikas kaimiņiem jāpalīdz apkarot džihādistus, bet ES un ASV instruktori palīdzēs Mali armijai. Arī Latvija gatavojas piedalīties šajā konfliktā, sūtot uz Mali divus instruktorus. Mali armija nav islāmistu pretinieks sliktā atalgojuma un vājā bruņojuma dēļ.
– Vai taisnība, ka militārie konflikti ir cieši saistīti ar terorisma riskiem pasaulē?
– Al Qaeda un citas teroristiskas organizācijas ir pasludinājušas par ienaidniekiem visus, kas piedalās militārajās operācijās Afganistānā, arī Irākā. Atcerēsimies terora aktus Madridē 2004. gadā, Londonā 2005. gadā, kas tieši bija saistīti ar Spānijas un Lielbritānijas dalību šajās operācijās. Spānija pēc šā terora akta atsauca dalību Afganistānā. Tātad teroristi, veicot terora aktu, sasniedza savu mērķi.
Kopš norisinās Sīrijas konflikts, specdienesti regulāri piefiksē personas, kas dodas uz konflikta zonu, lai piedalītos kaujas darbībās. Labs piemērs ir Lielbritānija, tās varas iestādes bieži aiztur pilsoņus – islāmistus, kas tiek apsūdzēti par finanšu un loģistikas atbalsta sniegšanu citiem Lielbritānijas islāmistiem, pat tādiem, kuri 2012. gada jūlijā Sīrijā organizēja Lielbritānijas un Nīderlandes žurnālistu nolaupīšanu.
Kas attiecas uz Mali, tad šā gada janvāra beigās vienā no nozīmīgākajiem islāmistu forumiem Ansar al-Mujahideen tika publicēts paziņojums «Al Qaeda un tās nākotnes uzbrukumu karte», kurā ir izteikti draudi organizēt terora aktus ASV, Francijā, Dānijā un citās Eiropas valstīs, kā arī valstīs, kas palīdzēja vai palīdz Francijai tās uzbrukumā islāmistu kaujiniekiem Mali. Vēstījumā tika norādīts, ka šos terora aktus rīkos gan teroristu grupas, gan solo teroristi.
– Vai konflikts Mali var skart arī Latviju?
– Tiešā veidā pagaidām skart nevar. Protams, var pieņemt, ka šajā valstī atrodas vai ieradīsies kāds Latvijas pilsonis, kurš tiks nolaupīts vai arī pret kuru tiks vērsts džihādistu uzbrukums. Tomēr tas drīzāk būs nejaušu sakritību rezultāts. Tomēr, ja tā notiks, Latvija darīs visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību mūsu valsts piederīgajiem.