Ārzemju adopcija ir jautājums, kas sadala sabiedrību divās nometnēs – kāds ir pret to, kāds uzskata adopciju uz ārzemēm par pozitīvu parādību.
Daugavpils pilsētas bāriņtiesas locekle Natālija Smirnova pastāstīja portālam Gorod.lv, ka 2012.gadā Daugavpils pilsētas bāriņtiesa atzina 11 vietējos iedzīvotājus par adoptētājiem, 9 bērnus adoptēja ārzemju pilsoņi. Speciāliste paskaidroja, kādos gadījumos pieļaujama ārzemju adopcija.
„Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka jebkurš ārzemnieks var izvēlēties un adoptēt jebkuru bērnu, tā nav taisnība”, teica N.Smirnova.
Speciāliste paskaidroja, ka Latvijā pastāv divi juridiski brīvo bērnu reģistri, vienā reģistrā iekļautie bērni pieejami tikai vietējiem adoptētājiem, otrā – ārzemju.
„Latvijas adoptētāji parasti vēlas adoptēt veselu mazu bērnu, tomēr reģistrā šādu bērnu nav daudz. Daudz biežāk tajā iekļauti četru-piecu gadu veci un vecāki bērni, daudziem no viņiem ir veselības problēmas, psihiskie traucējumi, ir bērni ar alkohola vai narkotiku atkarību. Šiem bērniem gandrīz nav izredžu tikt adoptētiem Latvijā, tādēļ Bāriņtiesa aprunājas ar bērnu un noskaidro, vai viņš gribētu tikt adoptēts uz ārzemēm. Ja bērns ir ar mieru, viņš tiek iekļauts otrajā reģistrā. Bērni, kuri varētu tikt adoptēti Latvijā, nekad nenonāks ārzemju adoptētāju reģistrā” atzīmēja speciāliste.
Viņa pastāstīja, ka pamatā ārzemju adopcijai tiek piedāvāti bērni vecumā no 12-13 gadiem un vecāki bērni, kuriem ir veselības problēmas: „Adoptē pat ļoti slimos bērnus, kuriem nav izredžu nonākt ģimenē Latvijā”.
Kā piemēru Bāriņtiesas locekle minēja bērnu ar Dauna sindromu, kuru adoptēja pirms dažiem gadiem un kurš šobrīd dzīvo ASV. Adoptētāja bija sieviete, kura ir ar šo slimību slimu bērnu profesionālā kopēja.
„Šādiem bērniem ārzemēs ir vairāk iespēju – tur ir cits finansējums un cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalsts. Mūsu valstī šādas ģimenes nesaņem valsts atbalstu. Savukārt ārzemēs adoptētāji var atļauties visu savu laiku veltīt bērnam”, atzīmēja N.Smirnova.
Ārzemēs, ja kāds no vecākiem nestrādā un kopj slimu bērnu, ģimenes ienākumi vienalga ir pietiekami lieli.
Pēc Bāriņtiesas locekles domām, tā saucamās viesu ģimeņu programmas ietekmē bērni visbiežāk tiek adoptēti uz ārzemēm.