Kopš 25. jūnija Saeimas deputātiem ir sācies pusbrīvais režīms, kad nenotiek nedz regulāras parlamenta plenārsēdes, nedz aktīvs darbs komisijās.
Līdz pat 3. septembrim politiķi Saeimas gaiteņos būs manāmi reti, taču visu šo laiku viņi turpinās saņemt pilnu atalgojumu, kura minimums ir aptuveni 1000 latu uz rokas.
Saeimas sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka rudens sesija atsāksies 3. septembrī, bet līdz tam laikam deputātu vairākums baudīs vasaru. Saulainajā laikā uz darbu būs jānāk tikai atsevišķu komisiju deputātiem, kuriem uzkrājies daudz nepabeigtu likumprojektu, kā arī tiek plānota vismaz viena ārkārtas plenārsēde. Tā varētu notikt jau 9. jūlijā, kad politiķi galīgajā lasījumā spriedīs par pensiju indeksāciju.
Lai sagatavotos balsojumam par izmaiņām pensiju sistēmā, vasaras brīvlaikā būs jāstrādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas 4. un 5. jūlijā vērtēs pensiju indeksācijai iesniegtos priekšlikumus un gatavos deviņus saistītos likumprojektus. Komisijas vadītāja Aija Barča norāda: «Vēlamies darbu pie pensiju indeksācijas noslēgt pēc iespējas savlaikus, lai pensiju saņēmējiem būtu skaidrība, ar kādu pensijas pieaugumu viņi var rēķināties rudenī.»
Pārējie tautas kalpi vasaras karstumā netiks apgrūtināti ar regulāru ierašanos Jēkaba ielā 11, taču turpinās saņemt 1517 latu lielo bruto pamatalgu, kā arī piemaksas par ieņemamajiem amatiem. Saeimas sabiedrisko attiecību birojs uzsver, ka parlamenta deputātu darba organizāciju neregulē Darba likums, bet gan Saeimas kārtības rullis, kas tautas kalpiem neparedz piešķirt četras nedēļas ilgu ikgadējo atvaļinājumu kā visiem citiem strādājošajiem. Tā vietā tautas kalpam ir atļauts katras sesijas laikā lūgt viņam piešķirt vienu atvaļinājuma nedēļu, ko neapmaksā. Citiem vārdiem – Saeimas deputāts nekad nedodas ilgstošā atvaļinājumā, lai jebkurā diennakts laikā būtu gatavs atsaukties aicinājumam strādāt tautas labā. 2010. gada nogalē Saeimas deputātu atalgojuma sistēmu reformēja, iekļaujot deputātus vienotajā atalgojuma sistēmā un atsakoties no kompensācijām vai piemaksām. Tas nozīmē, ka pašlaik deputātiem vairs nepiemaksā par komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklēšanu, kas ir kvantitatīvs rādītājs, bet gan tikai par kvalitatīviem, proti, par oficiālu amatu pildīšanu komisijās un prezidijā. Tāpat politiķi vairs nesaņem reprezentācijas naudu, sakaru izdevumu kompensāciju u. c.