Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ir apņēmības pilns panākt pedagogu atalgojuma palielināšanu, tomēr uzsver, ka sarunas ar partneriem rit smagi un Finanšu ministrija līdztekus prasa arī reformas nozarē.
Ministrs telekompānijā LNT piekrita, ka reformas nozarē joprojām ir nepieciešamas, jo, piemēram, pēdējo aptuveni desmit gadu laikā vidējais stundu skaits uz pedagogu nedēļā esot samazinājies no 18 līdz 10.
Vaicāts, vai reformas nozīmēs skolotāju atlaišanu, Dombrovskis apgalvoja, ka tas netiekot plānots. Arī jaunas darbības, kas būtu vērstas uz skolu skaita samazināšanu, netiekot plānotas, lai arī politiķis apzinās, ka vietām klasēs mācās tikai pieci vai seši bērni, kas nav normāla situācija.
Dombrovskis stāstīja, ka šajā jomā Izglītības un zinātnes ministrija analizē iespējamos risinājumus, un atgādināja par no ārvalstīm aizgūto ideju, ka valsts varētu izveidot valsts uzturētu ģimnāziju reģiona centrā, kurai pilnībā nodrošinātu valsts finansējumu, bet pašvaldībām par to būtu jāatsakās no savām skolām.
Lielākais jaunums skolās nākamā mācību gada 1.septembrī būs paplašinātais bezmaksas mācību līdzekļu klāsts, pastāstīja ministrs.
Pievēršoties vēl vienai izglītības nozares aktualitātei, ministrs atklāja, ka šis ir pēdējais gads, kad augstskolu studiju programmu akreditāciju veic Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jo nākamgad joprojām tiek plānots mainīt akreditācijas sistēmu, lai akreditāciju varētu veikt tikai Eiropas reģistrā reģistrētas akreditācijas organizācijas.
Ministrs ļoti izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai steigā veiktā augstskolu programmu akreditācija ir bijusi kvalitatīva, uzsverot, ka šogad galvenais panākums ir tas, ka akreditācija vismaz ir notikusi un studenti saņems atzītus diplomus. Politiķis tomēr atzina, ka daudzu gadu laikā akreditācijas procesā ir izbrāķētas tikai dažas augstskolu iesniegtās programmas, kas var likt domāt, ka akreditācijas process ir formāls.
Dombrovskis piekrīt viedoklim, ka Latvijā augstskolu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir pārāk liels, taču ar varu nevienu augstskolu apvienot negrasās, jo trūkstot nostiprinātu pierādījumu, ka kāda augstskola tiešām sagatavotu sliktus speciālistus.
Ministrs piebilda, ka IZM pašlaik strādā pie augstskolu absolventu datu bāzes idejas, lai caur to iegūtu objektīvu pierādījumu bāzi, vai augstskolu absolventi spēj atrast darbu. Ar šiem datiem viņš cer atklāt, kuras ir nekvalitatīvas studiju programmas.
Politiķis atzina, ka ilgus gadus Latvijā ir ļoti daudz sociālo zinību studentu, kas jebkuram speciālistam liekot šaubīties, kur gan viņi visi grasās strādāt. Vaicāts, ko IZM dara, lai situāciju mainītu, Dombrovskis stāstīja, ka iecerēts stiprināt profesionālās izglītības kvalitāti un prestižu.
Vērtējot, vai būtu nepieciešams samazināt valsts studiju vietas sociālajās zinātnēs, kur vērojama studentu "pārprodukcija", Dombrovskis piekrita, ka tas būtu nepieciešams, un solīja censties pārdalīt finansējumu par labu dabas zinātnēm. Tomēr ministrs uzsvēra, ka tas var arī nebūt risinājums, jo ļoti daudzi jaunieši izvēlas apgūt sociālās zinātnes arī par maksu.