Bērnu vakcinācijas aptvere ir saistīta ar vairākiem faktoriem, un viens no tiem ir ekonomiskā situācija valstī: jo ģimeņu labklājība augstāka, jo vairāk vecāku uzskata veselības aizsardzību par prioritāti un izvēlas pasargāt savus bērnus pret infekcijas slimībām.
Arī Latvijā, uzlabojoties ekonomiskajiem rādītājiem, paredzams, ka vakcinācijas aptveres līmenis atjaunosies, sasniedzot Pasaules Veselības organizācijas noteikto vakcinācijas aptveres mērķi – 95%, stāsta Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.
Masveida nevakcinēšanās ir mīts
Kaut gan sabiedrībā nereti dominē viedoklis, ka daudzi vecāki, izvēloties zaļo dzīvesveidu, atsakās no vakcinācijas, statistika apliecina, ka šāda tendence nav plaši izplatīta un skar tikai nelielu bērnu skaitu.
Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie ikgadējie ģimenes ārstu sniegtie dati liecina, ka par atteikšanos no vakcinācijas pret tradicionālajām infekcijas slimībām - difteriju, poliomielītu, garo klepu u.c. - kopumā ik gadu tiek saņemti oficiāli uzrakstīti iesniegumi par aptuveni 1-2,4% bērnu.
Turklāt pēdējo trīs gadu laikā, kopš šādi dati tiek analizēti, atteikumu skaits saglabājas nemainīgs. Mazliet vairāk atteikumu tiek saņemts par vakcināciju pret imunizācijas kalendārā nesen iekļautajām infekcijām: pneimokoku infekciju (3,7%), vējbakām (4,9%), kā arī pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papildomas vīrusa vakcīnu 12 gadus vecajām meitenēm (12,2%).
Jāuzsver, ka bez vecāku skepses vakcinācijas jautājumos ir arī citi iemesli, kāpēc neliela bērnu daļa tomēr nav vakcinēta – proti, tie ir gadījumi, kad vakcināciju nevar veikt slimību un citu iemeslu dēļ vai tā nav veikta sociāli nelabvēlīgu dzīves apstākļu dēļ.
Atbalsta to, ko pazīst
Analizējot vecāku vakcinācijas atteikumu statistiku, jāsecina, ka lielāks atbalsts sabiedrībā ir tradicionālajām vakcīnām, kas jau daudzu gadu garumā ir parādījušas savu efektivitāti, par kurām vecāki ir plaši informēti un, visticamāk, bērnībā vakcinēti arī paši.
Savukārt lielāka skepse, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, pagaidām ir pret relatīvi jaunām un līdz ar to mazāk zināmām vakcīnām. Lai tās iemantotu vecāku uzticību un popularitāti, ārstiem jāturpina skaidrošana un informēšana.
Paredzams, ka tas ir tikai laika jautājums, lai pieaugtu vakcinācijas aptvere arī pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, aptverot arvien plašāku jauno meiteņu skaitu un nākotnē viņas pasargājot no Latvijā plaši izplatītā dzemdes kakla vēža.
Daudzās grupās vakcinācijas rādītāji labi
Līdz 2008. gadam, kad Latviju smagi skāra pasaules ekonomiskās krīzes sekas, mūsu valstī vakcinācijas aptvere teju pret visām infekcijas slimībām atbilda PVO noteiktajam mērķim – 95%.
Tas ir līmenis, kas nodrošina augstu kolektīvo imunitāti, pasargājot no saslimšanas nevakcinētos bērnus un līdz ar to - arī sabiedrību kopumā no infekciju uzliesmojumiem.
Savukārt ekonomiskās krīzes ietekmē pēdējo gadu laikā vakcinācijas rādītāji ir nedaudz pasliktinājušies – to veicinājis gan trūcīgo ģimeņu skaita pieaugums, gan lielā migrācija u.c. faktori. Ir bērni, kuri nav saņēmuši potes tāpēc, ka nedzīvo Latvijā.
Taču kopumā vakcinācijas dati nav kritiski zemi. Piemēram, patlaban pret Latvijā joprojām izplatīto tuberkulozi pirmajā dzīves gadā ir vakcinēti pat 95 - 96% jaundzimušo, kas ir labs rādītājs un atbilst PVO noteiktajam mērķim.
Trešo komplekso poti pret difteriju, stingumkrampjiem, poliomielītu un garo klepu pirmajā dzīves gadā ir saņēmuši 91 - 92% bērnu, bet ceturto poti otrajā dzīves gadā – 93%, kas ir mazliet mazāk par PVO noteikto mērķi.
Pozitīvi ir tas, ka kopumā rādītāji šajās vecuma grupās nepasliktinās. Diemžēl pret masalām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām ir vakcinēti tikai 90% bērnu un šāds radītājs nevar ilgu laiku nodrošināt kolektīvo imunitāti.
Nevakcinēto bērnu skaitam ik gadu pieaugot, tas var sasniegt tādu „kritisko līmeni”, ka nav izslēgts infekciju uzliesmojumu risks. Tāpēc ģimenes ārstiem vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai vakcinācijas kalendārā noteiktajām vecuma grupām, bet arī citu vecumu nevakcinētajiem bērniem.
Labi vakcinācijas aptveres rādītāji Latvijā ir septiņus gadus veco bērnu grupā, kad bērni gatavojas skolai un saņem nepieciešamās potes – šajā grupā aptvere visās pozīcijās ir 95% un vairāk.
Laiks, kurā šodien dzīvojam, ir straujš un ļoti mainīgs – apkārt ir tik daudz viedokļu, informācijas. Nav viegli to visu apzināt, analizēt un izprast, īpaši tādos sarežģītos jautājumos kā bērna veselības aprūpe un vakcinācija.
Tie ir jautājumi, no kuriem nākotnē var būt atkarīga bērna veselība un pat dzīvība. Tāpēc vecāki aicināti bērnu vakcinācijas jautājumos pirmkārt paļauties uz ārstu kompetenci, lai netiktu pieļautas kļūdas, ko vēlāk nākas nožēlot.