Neskatoties uz to, ka katru gadu daudzi pāri reģistrē laulību, arī laulības šķiršanu skaits pilsētā un novadā arvien pieaug. Jāņem vērā, ka laulības šķiršana ietekmē ne tikai laulātos, bet arī viņu bērnus.
Psiholoģe Ludmila Di pastāstīja portālam Gorod.lv, kā vecāku šķiršanas ietekmē bērnu. „Bērnam abi vecāki ir pamatu pamats, lielākās autoritātes un tuvākie cilvēki, tādēļ laulības šķiršanas gadījumā bērna pasaule sabrūk. Viņš to pārdzīvo dažādi, atkarībā no vecuma.
Mazie bērni parasti paliek pie mātes. Līdz divu gadu vecumam bērni ļoti labi jūt mātes pārdzīvojumus. Ja mamma ir satraukusies un nelaimīga, viņa raud un ir depresijā, bērna pasaule arī ir drūma un mātes pārdzīvojumiem līdzīga.
Vecākiem šķiroties, divu-triju gadu vecs bērns atdala sevi no pasaules, saprot, ka ir mamma un ir tētis. Bērns uzskata, ka pasaule pastāv viņa dēļ. Ja kāds no vecākiem aiziet no ģimenes, bērns jūt, ka viņš ir pamests, nevis mamma, bet viņš pats. Pasaule izskatās bīstama, tādēļ bērns var kļūt kaprīzs, pat agresīvs. „Runā” viņa ķermenis, jo viņš pats vēl nevar pastāstīt, ko pārdzīvo. Bērns bieži slimo, var sākt stostīties, viņam zūd apetīte, viņš slikti guļ.
5-7 gadus veciem bērniem vecāku šķiršanas gadījumā var rasties vainas apziņa. Šajā vecumā bērni uzņemas atbildību, ja ģimene izjūk, viņi var pieļaut domu, ka tas notiek viņu dēļ (es esmu slikts). Bērns var izteikt savu vēlmi „būt gan ar mammu, gan ar tēti” vai atdarināt mammu un kritizēt tēti vai otrādi. Bērns vairs nevēlas „būt labs”, var kļūt agresīvs, var slimot vai slēpties savā fantāziju pasaulē un melot. Šajā vecumā „mamma ir pati skaistākā un labākā” un „tētis ir vislabākais un visgudrākais”. Vecākiem šķiroties, šie ideāli sabrūk. Tas ietekmē to, kā nākotnē pieaugušais bērns veidos savas attiecības.
7-12 gadus vecam bērnam ir savs ģimenes attiecību modelis, ģimenes ideāls. Bieži vien šajā vecumā bērnam viss ir melns vai balts, labs vai slikts, tādēļ vecāku šķišanas gadījumā viņa pasaule arī sabrūk. Bērniem rodas problēmas ar mācībām, viņi kļūst noslēgti, ietiepīgi un depresīvi. Var mēģināt aizbēgt no mājām, nebrīdināt vecākus par saviem plāniem, var domāt par pašnāvību. Bērns attālināsies no vecākiem, meklējot vietu, kur viņam ir labi.
Pusaudži ir īpašs gadījums, pat bez vecāku laulības šķiršanas viņiem tas ir krīzes posms. Ja vecāki šķir laulību, pusaudži bieži vien skaļi protestē, izsaka pretenzijas. Viņi var kļūt atkarīgi no narkotikām, alkohola, datorspēlēm vai interneta. Gan puikas, gan meitenes sāk smēķēt, uzsāk dzimumdzīvi.
Pat pieaugušie cilvēki, kuriem ir savas ģimenes, smagi pārdzīvo savu vecāku šķiršanos, jo viņi aizgāja no mājām, atstājot vecākus kopā kā vienu veselumu.
Divas trešdaļas klientu ir laulības šķiršanas upuri. Tie ir cilvēki, kuri neprot uzturēt attiecības un vēlas šķirties vai ir depresijā pēc laulības šķiršanas, vai tie, kuri nevēlas šķirties, bet otrā puse uzstāj. Bieži vien tie ir bērni, kuru vecāki izšķīrās. Griežas arī pieaugušie cilvēki (30-40 gadus veci), kuri saka, ka pēc vecāku šķiršanas viņu dzīve ir bijusi tukša vai šī pieredze traucē veidot attiecības un dibināt savu ģimeni. Laulības šķiršana ļoti ietekmē cilvēka likteni”.