Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varētu sasaukt arī cita persona, ne tikai viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks, to paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ko plānots skatīt nākamnedēļ valdībā.
Likumprojektā, kas pieejams valdības dokumentu vietnē "eportfelis", teikts, ka šāds regulējums būtu attiecināms arī uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Pēc EM domām, šāds regulējums nepieciešams tāpēc, ka ir iespējami gadījumi, kad attiecībā uz citu personu ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, piemēram, gadījumā, ja nepieciešams saskaņot būvniecību blakus teritorijā, ziņo biznesa protāls "Nozare.lv".
Patlaban Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.
Tāpat EM rosinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu, dzīvokļa īpašuma ieguvējs iestājas dzīvokļa īpašuma atsavinātāja vietā saistībās par pārvaldīšanas izdevumiem, pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Tomēr dzīvokļa īpašuma ieguvējs pārņems tikai tās saistības, kas tiks norādītas aktā, kurā tiks fiksēts saistību apmērs. Šis akts vai akti būs jāparaksta visām iesaistītajām pusēm - dzīvokļa īpašuma atsavinātājām, dzīvokļa īpašuma ieguvējam un dzīvojamās mājas pārvaldniekam, pakalpojumu sniedzējam vai zemes īpašniekam.
EM norāda, ka fiksēt saistību apmēru nepieciešams, lai izvairītos no situācijas, ka jau pēc īpašumtiesību iegūšanas atklātos jauni parādi. Ja nebūs sastādīts iepriekš minētais akts vai aktā nebūs uzrādīti visi parādi, tad kreditoriem par parādu izpildi jāvēršas pret iepriekšējo dzīvokļa īpašnieku. Iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parāda esamība nedrīkst būt par pamatu atteikumam sniegt pakalpojumu jaunajam dzīvokļa īpašuma īpašniekam.
Likumprojekts arī nosaka, ka, lai arī dzīvokļa īpašuma ieguvējs, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, uzņemsies iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parādus, tomēr pirms dzīvokļa īpašuma atsavināšanas būs zināms parāda apmērs, līdz ar to dzīvokļa īpašuma potenciālais ieguvējs varēs izvērtēt, vai vēlas šādu dzīvokli iegādāties, turklāt viņš varēs prasīt pirkuma maksas samazinājumu parāda apmērā. EM atzīst, ka arī pats dzīvokļa īpašuma ieguvējs ir ieinteresēts, lai mājas kopējais parāds par pakalpojumiem būtu pēc iespējas mazāks, pretējā gadījumā visai mājai varētu tikt atslēgts pakalpojums.
Likumprojektā arī noteikts, ka, lai pieņemtu lēmumu par atļauju dzīvokļa īpašniekam atslēgt atsevišķo īpašumu no dzīvojamās mājas kopējās siltumapgādes sistēmas, nepieciešams, lai "par" nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.
Kā vienu no likumprojekta pozitīvajiem aspektiem izceļ to, ka tādējādi samazināsies dzīvojamās mājas kopējais parāds par pakalpojumiem.