ASV tehnoloģiju kompānijas Microsoft vadītājs Stīvs Balmers paziņojis, ka atvadīsies no tehnoloģiju giganta un dosies pensijā. Microsoft viņš vadīja vairāk kopš 2000. gada, periodā, kad tehnoloģiju jomā krasi mainījās akcenti.
S. Balmera laikā Microsoft izdevās ievērojami palielināt peļņu un nākt klajā ar daudziem jauniem produktiem. Vienlaikus S. Balmers saņēmis arī kritiku par nespēju pārvērst kapitālā jaunas tehnoloģijas, dažas no kurām Microsoft izstrādāja, bet slavas laurus ar tām plūca citas kompānijas, tādējādi tehnoloģiju gigantam liekot zaudēt pozīcijas vairākās tirgus nišās. Asu kritiku S. Balmers saņēmis par lēno Microsoft reakciju uz augošo mobilo ierīču – planšetdatoru un viedtālruņu – tirgu.
Microsoft izveidojusi speciālu komisiju, kuras uzdevums būs sameklēt S. Balmera aizstājēju. Komisijā darbosies arī Microsoft dibinātājs Bils Geitss. Tikmēr medijs Business Insider ieskatās S. Balmera lielākajās kļūdās, kuras viņš pieļāva būdams Microsoft izpilddirektors.
- Viedtāltuņi Kin. 2008. gadā Microsoft iztērēja 500 miljonus ASV dolāru, lai iegādātos kompāniju Danger, kas izstrādāja savulaik populārus viedtālruņus Sidekick. Microsoft paspārnē kompānija Danger radīja viedtālruņus Kin, kas tobrīd bija ievērojami atpalikuši no konkurentu produkcijas. Microsoft izdevās pārdot tikai 503 Kin viedtālruņu un to ražošana tika pārtraukta.
- aQuantive iegāde. 2007. gadā Microsoft par 6,3 miljardiem ASV dolāru pārņēma digitālā mārketinga kompāniju aQuantive. Tomēr tās darbība neizrādījās pietiekoši veiksmīga un Microsoft 2012. gadā atzina, ka iztērēto naudu norakstījusi zaudējumos.
- Microsoft Surface RT planšetdatoru debija. Ar Surface ierīcēm Microsoft sperto soli planšetdatoru tirgū eksperti vērtēja atzinīgi. Tomēr vienlaikus tika norādīts uz Windows 8 operētājsistēmas trūkumiem un ierīču augsto cenu. Šie faktori atbaidīja lietotājus un Microsoft nācās atzīt, ka zaudējusi 900 miljonus ASV dolāru. Microsoft arī samazināja sava produkta cenu.
- Saķeršanās ar Google tiešsaistes pakalpojumu jomā. S. Balmera vēlme konkurēt ar interneta milzi tiešsaistes pakalpojumu sfērā, Microsoft nesusi pastāvīgus daudzmiljonu zaudējumus.
- Android «nepamanīšana». S. Balmers bijis tik pārņemts ar cīņu pret Google tiešsaistes pakalpojumiem, kā, piemēram, interneta meklētāju, ka palaidis garām Android. Analītiķi norāda, ka tieši šādai vajadzējis būt Windows Phone ekosistēmai, lai šai ierīcei būtu iespējas konkurēt un iegūt tik lielu tirgus daļu, kāda ir Android (80%, kamēr Windows Phone – aptuveni 3%).
- iPhone izsmiešana. Brīdī, kad Apple laida klajā savu pirmo viedtālruni, S. Balmers to uztvēris visai nicīgi, norādot, ka iPhone nav nekādas iespējas iekarot kaut cik nozīmīgu tirgus daļu. S. Balmers bijis pārliecināts, ka iPhone tirgus daļa labākajā gadījumā būs 2% apmērā.
- Vēl pirms Apple nāca klajā ar planšetdatoru iPad, avoti Microsoft iekšienē ziņoja par topošu ierīci Courier. Bija paredzēts, ka tas būs ar diviem skārienjūtīgiem ekrāniem aprīkots planšetdators. Tomēr S. Balmers izvēlējās pārtraukt šīs ierīces izstrādi, tās vietā par labu izvēloties HP Slate planšetdatora radīšanu, kura debija nebija pārāk sekmīga. Iespējams, ka Courier būtu kļuvis par vērā ņemamu alternatīvu iPad.
- Windows Vista. S. Balmers atzinis, ka viņa lielākā nožēla pēc amatā pavadītajiem gadiem bijusi 2007. gadā radītā operētājsistēma Windows Vista, kura saņēma gan daudzu lietotāju, gan tehnoloģiju ekspertu sliktu novērtējumu.
- Mēģinājums iegādāties Yahoo. Microsoft šāds pirkums, kuram 2008. gadā kompānija plānoja iztērēt 45 miljardus ASV dolāru, viegli varēja pārvērsties katastrofā. Yahoo atteicās no Microsoft piedāvājuma, norādot, ka summa ir pārāk maza un jau dažus gadus vēlāk cieta pamatīgus zaudējumus, bet kompānijas vērtība samazinājās līdz nedaudz vairāk par 20 miljardiem dolāru.
- Zune mūzikas atskaņotājs. Ierīce tika paredzēta kā konkurents Apple iPod mūzikas atskaņotājam, tomēr tai neizdevās kļūt par hītu un dažus gadus vēlāk – 2011. gadā, Microsoft pārtrauca to ražošanu.
- S. Balmers pamanījās «nogulēt» mobilo ierīču uzvaras gājienu. Tajā pašā laikā viņam bija iespēja radīt populāro Office programmatūras versiju, kas būtu piemērota iPhone, un iPad un tādējādi Microsoft varētu gūt naudu no šiem produktiem. Tomēr S. Balmers to nedarīja, būdams pārliecināts, ka šādā ceļā tikai veicinās konkurentu produkcijas noietu.